Nordea vadītājs: banku cīņa par klientiem būs daudz aktīvāka

Nordea bankas Latvijas filiāles valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis

Nākamajā gadā varēs novērot daudz aktīvākas banku cīņas par klientiem, uzskata Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis.

Viņš apliecināja, ka līdz ar ekonomikas pakāpenisku atlabšanu stabilizējusies arī situācija banku sektorā. «Bankas jau ir izveidojušas pietiekamus uzkrājumus, un pašlaik papildu uzkrājumi nav nepieciešami. Arī slikto kredītu īpatsvars kopš pavasara ir pārstājis pieaugt,» intervijā Nozare.lv skaidroja Siksnis, piebilstot, ka banku kapitāla pozīcijas ir stabilas, tāpēc arī cīņa par klientiem 2011.gadā aktivizēsies.

Viņš uzsver, ka Nordea banka pretstatā stagnējošam tirgum kopš 2007.gada beigām ir palielinājusi kredītportfeli par 25% un noguldījumu apjomu par 21%, tāpēc tā esot viena no pirmajām, kas izjūt valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās pozitīvās sekas.

«Jau šā gada trešo ceturksni noslēdzām ar peļņu. Tendences liecina, ka turpināsim savus rezultātus uzlabot. Turklāt mūsu rezultāti liek domāt, ka, vēlākais, nākamgad arī banku sektors kopumā atsāks strādāt ar peļņu,» pieļāva Siksnis.

«Krīzes laikā strādājām teju pusmonopolistiskā situācijā, tomēr pašlaik jūtam konkurences atjaunošanos kreditēšanas tirgū. Lai arī ekonomiskā situācija uzlabojas, maz ir uzņēmumu un mājsaimniecību, kas patlaban var atļauties uzņemties jaunas kredītsaistības,» atzīst bankas vadītājs.

Viņaprāt, neskatoties uz banku aktivitātes pieaugumu, kopējais banku sektora kredītportfelis arī nākamgad turpinās samazināties par 2% līdz 3%. Tas gan nenozīmējot, ka netiks izsniegti jauni kredīti, vienkārši iepriekš izsniegto kredītu atmaksa pārsniegs no jauna izsniegto kredītu apjomu.

Pēc Sikšņa sacītā, kopumā 2010.gads ienesis pozitīvas vēsmas. Ekonomika pakāpeniski atlabst visa gada garumā, uzlabojas eksporta rādītāji, ir pozitīvi signāli arī investīciju piesaistē, palielinās mājsaimniecību patēriņš. Arī valdība spējusi vienoties par budžetu, lai arī piedāvātais risinājums Siksnim sagādā zināmu vilšanos, jo ir maz reformu izdevumu pusē. «Pārsvarā konsolidācija tiek panākta ar augstāku nodokļu politiku. Joprojām netiek risināti būtiski strukturālo reformu jautājumi,» sacīja Nordea bankas vadītājs.

Tomēr viņš ir pārliecināts, ka arī nākamajā gadā pakāpeniska atlabšana ekonomikā turpināsies un to virzīs eksports un investīcijas, kā arī pamazām pieaugošais mājsaimniecību patēriņš.

Jau vēstīts, ka banku sektora kopējie zaudējumi šā gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza 321 miljonu latu, kas ir par 50% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 643 miljonus latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2010.gada oktobrī liecina, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos ar peļņu strādāja 11 Latvijas bankas, tajā skaitā trīs ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 11,1%, kopā nopelnot 7,7 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem oktobra beigās sasniedza 123,6 miljonus latu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas