FM: līdz gada beigām nepieņemot budžetu, būs jākonsolidē vairāk

Nepieņemot nākamā gada valsts budžetu līdz šā gada beigām, nākamgad būs jāveic vēl lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā to var izdarīt šobrīd, aprēķinājusi Finanšu ministrija (FM).

Ja atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus. Tādā gadījumā 2011.gada pirmajiem mēnešiem būtu nepieciešams sagatavot pagaidu budžetu, vēsta LETA.

Lai arī Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību, vairāku apsvērumu dēļ būtu nepieciešams likumprojektu pieņemt vēl šogad, lai likumprojekts «Par valsts budžetu 2011.gadam» stātos spēkā jau 2011.gada 1.janvārī, savā pamatojumā valdībai uzsver FM.

Kā norāda ministrija, ja 2011.gada budžets tiek pieņemts līdz šī gada beigām, konsolidācijas apmērs tiek attiecināts uz 12 mēnešu periodu. Savukārt, ja 2011.gada budžets tiek pieņemts tikai 2011.gada martā, nepieciešamais konsolidācijas apmērs ir jānodrošina gada atlikušajos mēnešos.

Proti, vienu un to pašu izvēlēto konsolidācijas pasākumu kopuma fiskālais efekts uz 2011.gadu būtiski atšķirsies, proti, ja konsolidācijas pasākumus attiecina tikai uz deviņu mēnešu periodu, sākot ar 2011.gada martu, tad piedāvāto pasākumu fiskālā ietekme (ietaupījums) ir par 60 miljoniem latu mazāka nekā gadījumā, ja to attiecinātu uz 12 mēnešiem, sākot ar 2011.gada janvāri. Secīgi, pieņemot budžetu 2011.gada martā, būs nepieciešams meklēt papildu konsolidācijas pasākumus, lai aizpildītu minēto iztrūkumu, norāda FM.

Ministrija arī secinājusi, ka gadījumā, ja budžets tiek pieņemts 2011.gada martā, tad finanšu sektora stabilizācijai iezīmētie resursi nav pieejami vispārējai finansēšanai 2011.gada pirmajā ceturksnī, kas nozīmē, ka pirmajā ceturksnī kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai likviditātes rezerves nodrošināšanai būs jāizmanto Valsts kases kontos esošie likvīdie resursi.

Tāpat būs jāveic papildu aizņēmumi iekšējā finanšu tirgū, jo aizņemšanās iespēja no Ziemeļvalstīm joprojām būtu jāuztur finanšu tirgus konfidences nodrošināšanai, bet aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos 2011.gada pirmajā ceturksnī pagaidu budžeta scenārijā izmaksātu dārgāk nekā gadījumā, ja budžets 2011.gadam tiktu pieņemts normālā kārtībā līdz 2010.gada beigām.

Pagaidu budžeta situācija izraisīs iekšējā finanšu tirgus investoru nervozitāti, kas ietekmēs aizņemšanās likmju līmeņus – rezultātā potenciāli aizņēmumi iekšējā finanšu tirgū 2011.gada pirmajā ceturksnī būs relatīvi dārgāki, salīdzinot ar tiem aizņemšanās likmju līmeņiem, kādi būtu bijuši, ja budžets tiktu pieņemts līdz 2010.gada beigām. Saskaņā ar Valsts kases indikatīvo aprēķinu, kas izriet no minētiem pieņēmumiem un finansēšanas nepieciešamības novērtējuma, pagaidu budžeta scenārijs palielinātu valsts parāda apkalpošanas izmaksas vidēji par sešiem septiņiem miljoniem latu gadā, aprēķinājusi FM.

Papildus esot jāņem vērā arī tas, ka pagaidu budžeta pieņemšana aizkavētu valsts kredītreitinga pozitīvu virzību, kas savukārt aizkavēs uzņēmējdarbības kreditēšanas atjaunošanos un līdz ar to palēninās tautsaimniecības izaugsmi.

Ja valsts budžets 2011.gadam tiktu apstiprināts līdz 2010.gada beigām, tas veicinātu ātrāku valsts kredītreitinga pozitīvu virzību, nodrošinot spēcīgu stimulu investīciju pieaugumam un ekonomikas atgūšanās procesiem, kā arī sniedzot valstij plašākas iespējas finanšu resursu piesaistei starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū par zemākām izmaksām, nekā tas būtu iespējams pie pašreizējā kredītreitinga līmeņa, uzskata FM.