Šā gada budžeta deficīts, kas sasniedz 5,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir svarīgs indikators tam, ka «Latvija pamazām izkļūst no bedres», Unicredit rīkotajā konferencē norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Starptautiskā palīdzības programma tika veidota tā, ka Latvija, konsolidējot savus budžeta izdevumus, pamazām izies no krīzes un ieviesīs eiro 2014.gadā,» atzīmē bankas prezidents.
«Patlaban varam teikt, ka viss ir bijis labi, lai arī pērnā gada deficīts bijis nedaudz par augstu [9,1% no IKP],» secina Rimšēvičs, piebilstot, ka 2010.gada budžeta deficīta skaita vēl varētu arī mainīties, jo aprīlī Eiropas statistikas birojs Eurostat publicēs precizētos datus.
«Svarīgākais būs 2012.gads, kad jāsamazina budžeta deficīts zem 3%, lai saņemtu uzaicinājumu kļūt par Eiropas Monetārās savienības biedru. Patlaban jūtam konsolidācijas nogurumu un arī dzirdam daudz pretargumentus eiro. Nav svarīgi, vai ieviesīsim eiro 2014. vai 2015.gadā, bet ir jāapzinās, ka dzīvot pāri saviem līdzekļiem nav ilgtspējīgi,» uzsver Rimšēvičs.
Centrālās bankas prezidentam ir raizes, ka gadījumā, ja eiro ieviešana tiks pārcelta uz 2015.gadu, Latvijā inflācija būs lielāka un tad problēmas radīs nevis budžeta deficīts, bet gan inflācija, kas palielinās grūtību apjomu, kas Latvijai jāpārvar.
Rimšēvičs uzskata, Latvijai eiro ieviešanas ceļā ir jāmācās no Igaunijas pieredzes, un, lai gan ieguvumus un pozitīvo ietekmi no tā vēl ir pāragri rēķināt, viņš nešaubās, ka eiro Igaunijā ir ieguvums visam reģionam.
«Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka ir skaidri demonstrējusi, ka valstij, kas spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus, durvis uz eiro ir atvērtas un nav nekādu politisko spēlīšu aizkulisēs,» teic Rimšēvičs.
Centrālās bankas vadītājs norāda, ka jau uzreiz pēc eiro ieviešanas Igaunijā bijis daudz investoru, kuri vēlējušies veikt investīcijas. Viņaprāt, igauņu pozitīvo pieredzi vairāk jāatspoguļo žurnālistiem un par to skaļākā balsī jārunā arī uzņēmējiem, lai rosinātu valdību sakārtot fiskālo politiku.
Latvijas Bankas prezidents atgādināja, ka patlaban mūsu galvenais izaicinājums ir saistīts ar to, vai spēsim 2014.gadā pievienoties eirozonai.
galvenais, lai no vienas bedres neievaļamies nākamajā
bet IR neizraapsies