Lēmums par iespējamo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku iekļaušanu vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā ir likumdevēja politiska izšķiršanās, taču Latvija nevar ignorēt starptautiskos Bāzeles principus, uzskata FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.
FKTK pilnībā tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem, nevis no valsts budžeta. Turklāt visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp eirozonas valstis, vadoties pēc Bāzeles banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem”, kuros noteikts, ka banku uzraudzības iestādēm ir jābūt operacionāli neatkarīgām, aģentūrai LETA norādīja Dravniece.
Praksē nedrīkst pastāvēt pierādījumi ietekmei no valdības vai tirgus dalībnieku puses, kas apšaubītu uzraudzības iestādes operacionālo neatkarību vai šīs iestādes spēju iegūt vai izlietot resursus tās mandāta īstenošanai. Tas nozīmē, ka iestādes budžetam ir jānodrošina skaitliski pietiekams personāls, kam ir uzraudzības procesā nepieciešamās iemaņas, un algu skalai jābūt tādai, kas ļauj piesaistīt augsti kvalificētu personālu un nodrošināt zemu personāla mainību, akcentēja Dravniece.
Kā norāda Dravniece, Bāzeles banku uzraudzības komitejas pamatprincipi ir starptautiski labas uzraudzības prakses standarti, un uzraudzības iestāžu atbilstību šiem principiem vērtē tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un arī pati Bāzeles banku uzraudzības komiteja.
FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane šā gada oktobrī saņēmusi neto atalgojumu 3 850 latu apmērā. Otrs augstākais atalgojums bijis viņas vietniekam Jānim Brazovskim – 3 193 lati, bet atalgojumu virs 2 000 latiem saņēmušas piecas personas – Banku un institucionālo investoru daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva (2 126 latus), Uzraudzības departamenta vadītājs Jānis Placis (2 639 latus), Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko (2 542 latus), Regulējošo prasību daļas vadītāja Velga Vilne (2 110 latus), Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda (2 557 latus).
Savukārt zemākais atalgojums no FKTK amatpersonām oktobra mēnesī izmaksāts sagādniekam – 454 lati un kādai uzraudzības ekspertei – 492 lati, liecina FKTK mājaslapā publicētais pārskatu par FKTK amatpersonām oktobrī izmaksāto atlīdzību. Vairākas amatpersonas oktobrī nav saņēmušas atalgojumu.
Saskaņā ar apstiprināto komisijas šā gada budžetu un atbilstoši atalgojuma noteikšanas tendencēm valsts pārvaldē FKTK darbinieku atalgojuma izdevumi šogad esot samazināti par 20%.
Mājaslapā arī skaidrots, ka FKTK šogad un arī 2011.gadā, nosakot darbinieku atlīdzību, piemēro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pārejas noteikumu 13.punktā noteiktos atlīdzības noteikšanas ierobežojumus, proti, neizmaksā prēmijas, neveic materiālo stimulēšanu par darbinieku darba izpildes rezultātiem, kā arī neizmaksā atvaļinājuma pabalstu.
Saskaņā ar LB mājaslapā publicēto pārskatu par darbinieku mēneša darba algām pēc amatu grupām uz šā gada 1.oktobri LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga bijusi 6 790 lati. Viņa vietnieks Andris Ruselis saņēmis 5 740 latus, bet piecu padomes locekļu atalgojums ir 4 445 lati.
Bankas valdes priekšsēdētājs mēnesī saņem 4 445 latu, bet valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs 4 930 latus.
Patlaban lielākā alga LB ir par ārvalstu rezervju pārvaldīšanu atbildīgās pārvaldes vadītājam – 8 120 lati.
Saskaņā ar pārskatu LB zemāko mēnešalgu saņem apkopēji un sētnieki – no 270 līdz 315 latiem. Savukārt administratīvi saimniecisko darbinieku, piemēram, saimniecības speciālistu, pārziņu un strādnieku, alga ir robežās no 350 līdz 970 latiem. Naudas kasieri un apstrādātāji saņem no 830 latiem līdz 1 300 latiem.
Pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji un arī speciālisti var rēķināties ar vismaz 800 latu mēnešalgu, kas atkarībā no ieņemamā amata var sasniegt pat vairāk nekā 5 000 latu.
chukse jau laba!