Vācijā, kur jau 500 gadu spēkā ir alus «tīrības» likums, vides pētnieki 14 valstī populārāko šķirņu alū atraduši glifozāta pēdas. Šī viela ir plaši izmantota lauksaimniecības herbicīdos.
Ar secinājumu klajā nācis Minhenes Vides institūts, vēstot, ka veicis 14 visvairāk pirkto vācu šķirņu alus analīzes un visās šķirnēs atradis glifozāta pēdas, kas pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo vielas saturu – 0,1 mikrogramu, vēsta Reuters.
Pētnieki gan arī norādījuši, ka uz analīžu rezultātiem nevar balstīt vispārinājumus, ka konkrētu zīmolu alus būtu ķīmisku piesārņots.
Aldaru asociācija Brauer-Bund norādījusi, ka secinājumi, kas balstās uz mazu skaitu alus paraugu, nav ticami. Savukārt Vācijas Federālais Bīstamību novērtēšanas institūts atzinis, ka patērētāju veselībai draudu neesot, jo «pieaugušajam dienā būtu jāizdzer 1 000 litri alus dienā, uzņemtu tādu [glifozāta] daudzumu, kas būtu kaitīgs veselībai».
Reuters vērtē, ka analīžu rezultāti tomēr rada bažas par vācu alus tīrības likuma ievērošanas praksi. Šī kārtība, kopš kuras pieņemšanas 2016.gadā aprit 500 gadi, paredz, ka alus ražošanā drīkst izmantot vienīgi iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.
Ref: 111.111.103.3235
vaciesi ari zemenes,kas aug 50 metrus no sosejas tirgo ar uzrakstu bio.