Katrs trešais Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājs uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām viņu valstī – teikts šonedēļ publicētajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International jaunākajā ziņojumā. Moldovā, Spānijā un Kosovā tā domā katrs otrais iedzīvotājs, signalizējot, ka nepieciešama steidzama rīcība, lai mazinātu slepenu darījumu skaitu un varas izmantošanu savtīgās interesēs.
Gandrīz trešdaļa reģiona iedzīvotāju domā, ka valdība un likumdevēji ir lielā mērā korumpēti un vairums iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdība nedara pietiekami daudz, lai korupciju apturētu, informē Sabiedrība par atklātību – Delna.
Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) valstu (53%), ES iestāšanās kandidātvalstu (53%) un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu, galvenokārt, bijušās Padomju Savienības valstis, (56%) uzskata, ka viņu valdības korupcijas novēršanā ir izgāzušās. Ukrainas (86%), Moldovas (84%), Bosnijas un Hercegovinas (82%) un Spānijas (80%) iedzīvotāji savas valdības novērtēja vissliktāk.
Bagātajās valstīs gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju (65%) domā, ka turīgajai sabiedrības daļai ir pārāk liela ietekme uz politiku, salīdzinājumam ES kandidātvalstīs tie ir 44% iedzīvotāju un NVS valstīs 46%.
«Korupcija ir nopietna problēma visā Eiropā un Centrālāzijā. Daudzi ES iedzīvotāji redz, kā turīgā sabiedrības daļa un valdības pārstāvji izkropļo sistēmu sava labuma gūšanai,» norāda Transparency International valdes priekšsēdētājs Hosē Ugass (José Ugaz). «Valdības vienkārši nedara pietiekami daudz, lai mazinātu korupciju, jo cilvēki, kas atrodas varas spicē, ir ieguvēji. Lai izbeigtu šīs negatīvās attiecības starp naudu, varu un korupciju, valdībām jātiecas uz augstāku atklātības līmeni, tajā skaitā tādām lietām, kā publiskiem patiesā labuma guvēju reģistriem, lai redzētu, kam pieder uzņēmumi.»
«Ņemot vērā viņu atrašanos varas piramīdas augšā, korumpētās elites un oligarhus ir grūti nomainīt. Bet esam redzējuši, ka tas ir iespējams – ja cilvēki sanāk kopā un no saviem līderiem pieprasa augstākus standartus un arī tiesību aktus, lai nodrošinātu atbildību,» teica Ugass.
Viens klupšanas akmens cīņā ar korupciju ir aizsardzības trūkums tiem, kas par to ziņo. 30% no aptaujātajiem Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājiem atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki neziņo par korupcijas gadījumiem, ir bailes no sekām. Ziņošanas rezultātā atriebību piedzīvojuši divi no pieciem trauksmes cēlējiem.
Turklāt ziņošana joprojām ir stigmatizēta. Tikai viena ceturtā daļa reģiona iedzīvotāju domā, ka ziņošana par korupciju ir sociāli pieņemama (27%).
Tikai maza iedzīvotāju daļa jūtas spējīga apturēt korupciju savā valstī: mazāk nekā puse cilvēku (47%) ES valstīs jūt, ka var mainīt kaut ko cīņā ar korupciju, NVS valstīs tie ir mazāk par trešdaļu, tikai 31%.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām valstī un valdības cīņu ar korupciju kopumā vērtē negatīvi. Valdības cīņu ar korupciju kā sliktu vērtē 71% Latvijas iedzīvotāju. Kritiskāku novērtējumu savu valdību centieniem Eiropas Savienībā devuši tikai Spānijas (80%) un Slovēnijas (77%) iedzīvotāji.
15% Latvijas mājsaimniecību atklāja, ka pēdējā gada laikā maksājušas kukuli, lai saņemtu pamatpakalpojumus. Tas ir vairāk nekā Igaunijā (5%), bet mazāk nekā Lietuvā (24%) un vēl trijās ES valstīs – Rumānijā (29%), Ungārijā (22%) un Bulgārijā (17%).
Ref: 102.000.102.13931