Nekāda lielā atsperšanās Latvijā nav notikusi un nākamgad pateicoties jaunapstiprinātajam valsts budžetam, ir gaidāms degvielas cenu pieaugums, binzesa ziņu portālam BNN intervijā norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis.
Kādi ir šī gada degvielas tirdzniecības un patēriņa rādītāji Latvijā, ko tie liecina par ekonomisko situāciju valstī?
Pagaidām gan varam runāt tikai par degvielas patēriņu, šā gada deviņos mēnešos, tas kopumā Latvijā krities par 2%, līdz ar to mēs varam spriest, ka nekāda lielā atsperšanās te nav notikusi, protams varam cerēt, ka brauc ekonomiskāk, lieto ekonomiskākas mašīnas, cerīgāk ir tas, ka dīzeļdegvielas patēriņš ir pieaudzis par 2%, tas nozīmē, ka kaut kāda ekonomiskā aktivitāte tomēr turas, pret iepriekšējo gadu, bet benzīna kritums par 12% liecina par to, ka privātais braucējs transportu lieto mazāk, attiecībā uz šo lielu lomu spēlē arī pieaugošais nelegālās degvielas tirgus.
Vai Latvija degvielas tirgotāji ir veikuši taupības pasākumus, lai pārlaistu «krīzi», kādi tie bijuši?
Ir noteikti samazināts atalgojums, bet to nevar teikt viennozīmīgi par visiem, jo katrs ir centies ietaupīt savādāk. Ir apsīkuši investīciju projekti, agrāk būvējās vairāk, tagad lielie tirgotāji būvē daudz mazāk. Latvijā ir pieprasīts augstas klases serviss, nav svarīgi kur atrodas degvielas uzpildes stacija, tai ir jābūt plašai un gaišai. Latvijā tiek pieprasīts, lai katrā mazākajā pagastā uzpildes stacija ir tāda pati kā Rīgā un ja tā netiek nodrošināts, tad patērētājs meklē, kur tā ir.
Kā Latvijas degvielas tirgu ir ietekmējusi valsts biodegvielas tirgus politika, vai tā netraucē kopējā degvielas tirgus attīstībai? Kas būtu jāmaina?
Ietekmējusi ir noteikti. Latvijā īpatnēji ir tas, ka pasaulē saka, ka vajag samazināt CO2 izmešus, Latvijā šis ir otrajā plānā, mums ir izveidojies tā, ka prioritāte ir atbalstīt vietējo ražotāju, lauksaimnieku un pārstrādātāju, tā kā ir dažādas vērtību sistēmas. Pat pašu ražotāju vidū nav vienprātības par to, kādai būtu jābūt Latvijas biodegvielas politikai, nav vienotu ieguvumu un zaudējumu, katram būs savādāk. Tā kā galvenais tika fokusēts uz ražotāju, tad samazinātā akcīze tika piemērota tikai tam produktam, kas tika samaisīts Latvijā, pret to Eiropas Komisija ierosināja pārkāpumu procedūru pret Latviju un tagad ar 1. janvāri tas tiks atcelts. Atbalstīt ražotāju ir pareizi, taču rodas jautājums, vai šis te atbalsts ir bijis pareizs, vai to ir saņēmuši pareizie ražotāji un pareizajā daudzumā.
Vai var teikt, ka degvielas tirgus Latvijā ir stabilizējies – pozīcijas starp lielajiem un mazajiem degvielas tirgotājiem ir sadalītas?
Jā, jau vairākus gadus ir redzami tirgus līderi,skatoties uz uzpildes staciju skaitu lielākie uzņēmumi savu staciju skaitu pakāpeniski palielina, kaut ko piebūvējot, vai pārpērkot kādu konkurentu staciju, bet tirgus principā ir stabilizējies, nekādas būtiskas izmaiņas vairs nav gaidāmas.
Kā degvielas tirgotājus ietekmēs izmaiņas attiecībā uz degvielas rezervju uzglabāšanu?
Ietekmēs tikai tik daudz, ka būs jāsamaksā valsts nodeva un tas principā vienādos degvielas tirgotājus, taču, protams, no šīs sistēmas būs gan ieguvēji, gan zaudētāji tie kam bija liela bāze, tiem glabāt bija izdevīgi, tie kam realizācija bija mazāka nekā bāzes ietilpība, tiem bija jāpērk blakus pakalpojums, tas bija zaudētājs, bet kopumā tas ir 100% pareizs solis, uzticēt to centrālajam rezervju uzglabātājam…
Tātad tas samazinās degvielas tirgotāju izdevumus?
Tas noteikti samazinās, ja tiks organizēts pareizs konkurss, nesen notikušais konkurss tika organizēts neiesaistot degvielas tirgotājus un mēs nespējām ietekmēt šo konkursu un mums netika dota iespēja paskaidrot citu valstu pieredzi utt., un tāpēc viņš arī izgāzās. Līdz 15. novembrim bija jāiesniedz pieteikumi šajā konkursā. Bija divi konkursi, viens par 25% rezervju, kas bija jāglabā Latvijā un otrs par 75%, kuru varēja glabāt gan Latvijā, gan ārzemēs. Par šiem 75% nepieteicās neviens un tur tika paziņots, ka konkurss nav noticis. Savukārt par 25% pieteicās, taču Ekonomikas ministrija nekādus rezultātus nepaziņoja. EM kaut kas ir jāsaka. EM būtu jājautā, kāpēc šie rezultāti nav paziņoti, jo pēc likuma tie bija jāpaziņo.
Kāds būs nākamais gads Latvijas degvielas tirgū?
Kopējais patēriņš nākamajā gadā nekritīsies. Runājot par Latvijas degvielas tirgus dalībniekiem – spēcīgākie paliks vēl spēcīgāki. To sekmēs tas, ka vājākie nespēs izturēt konkurenci, to var salīdzināt ar mazu bodīti līdzās lielveikalam ar lieliem skatlogiem un vitrīnām, tā mazā bodīte vienkārši nevar izdzīvot, jo tur neiet iekšā. Šis gads bija tāds, ka pēkšņi tika mainīta koncepcija lauksaimnieku degvielas iegādei, ja līdz šim viņi iegādājoties degvielu jebkur saņēma atpakaļ degvielas akcīzes nodokļa daļu, tad tagad viņiem ir iespēja iegādāties uzreiz bez akcīzes nodokļa. Attiecībā uz degvielas cenām Latvijā, viss būs atkarīgs no pasaules cenas.
Kā Latvijas degvielas patērētājus ietekmēs 2011. gada budžetā iekļautie nodokļu ieņēmumu palielināšanas risinājumi?
Šeit ir jārunā par atlaidi degvielai ar bio piedevu, to valdība ielika budžetā un tas fiskālais efekts ir paredzēts 7 miljoni latu, respektīvi, budžets saņems par septiņiem miljoniem vairāk, bet tas nozīmē, ka patērētājam tas būs cenā, jo šo budžeta papildinājumu nodrošinās tieši degvielas patērētāji.
Vai tas nozīmē, ka sadārdzināsies dīzeļdegviela?
Jā, tieši tā arī notiks. Tas būs cenā. Ar 1. janvāri palielinās degvielas akcīzes nodokļa likme, benzīnam tas būs uzreiz, savukārt dīzeļdegvielai pavasarī, kad beigs tirgot arktisko dīzeli.
Degvielas cenu kāpums ir neizbēgams ilgtermiņā….