Ogļu tranzīta uzņēmumi gadā pārmaksā 27 miljonus latu

Latvijas ogļu tranzīta uzņēmumi gadā papildus maksā aptuveni 50 miljonus ASV dolāru (27 miljonus latu) tikai tāpēc, ka ogļu tranzīts no Krievijas novirzīts pa apkārtceļu caur Baltkrieviju, norāda Latvijas dzelzceļa pārstāvis Ēriks Šmuksts.

Viņš arī atzina, ka situācijas uzlabojums šogad nav paredzams, jo Krievijas puse ogļu kravu jaudu palielināšanu no Krievijas uz Latvijas robežas sasaistījusi ar jauno pasažieru ātrvilciena projekta realizāciju, kurš attiecīgi netiks realizēts ātrāk kā pēc trim līdz pieciem gadiem. Ostu padome nolēma šo jautājumu virzīt skatīšanai Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas transporta grupā.

Šmuksts skaidroja, ka jau piecus gadus ogļu kravas tiek transportētas tranzītā caur Baltkrieviju. Krievijas puse pēdējos gadus neveicot nevienu lielu projektu, lai attīstītu transporta koridoru Maskava-Latvijas robeža. Ceļš caur Baltkrieviju attiecīgi esot jaudīgāks, kas ļauj pieņemt daudz lielākus kravu apjomus un transportēšanā problēmu neesot. Problēma esot transportēšanas sadārdzinājumā. Krievija, lai veicinātu ogļu eksportēšanu no Krievijas, noteikusi speciālās likmes – 14,5 ASV dolāri (7,8 lati) par tonnu visos virzienos – gan līdz Igaunijas, gan Latvijas, gan Baltkrievijas robežām. Rezultātā klientiem, kas nodarbojoties ar ogļu tranzītu, esot jāmaksā papildu par tranzītu caur Baltkrievijas teritoriju 2,5 līdz 3 ASV dolāriem (1,6 latiem) par tonnu.

Ja rēķinām, ka gadā tiek vesti 14 līdz 15 miljoni tonnu, tad ogļu tranzīta uzņēmumiem jāmaksā papildus aptuveni 50 miljoni ASV dolāru gadā, skaidroja LDz pārstāvis.

Šis jautājums esot risināts dažādos līmeņos, organizētas darba grupas, lai ogles varētu transportēt pa taisno no Krievijas, sacīja Šmuksts. Kādu laiku LDz caur Pitalovas robežpunktu varējusi transportēt desmit vilcienus diennaktī, bet caur Zilupi – 15 vilcienus. Reāli gan situācija bijusi sarežģītāka, un LDz varētu pieņemt caur šiem robežpunktiem aptuveni 18 vilcienus diennaktī, jo Krievijas muita pēdējos gadus bremzējot vilcienu kustību muitas punktā un jauda esot samazināta. Tomēr jautājums netika atrisināts, jo Krievija neesot uzņēmusies atbildību piešķirt kādam ogļu tranzītniekam tiesības vest taisni, bet kādam vest caur Baltkrieviju.

Pērn situācija pasliktinājusies, jo pēc Krievijas un Baltkrievijas konflikta Krievija izvirzīja mērķi neļaut Baltkrievijai nodarboties ar Krievijas tranzītu, un visas kravas novirzījusi tieši caur Krievijas un Latvijas robežpunktu.

Rezultātā patlaban pa taisno no Krievijas tiekot saņemti 25 vilcieni diennaktī, bet 45 vilcieni stāv rindā un ir pārslodze. Politiski Krievija izvēlējās šādu iespēju, bet praktiski šādu jaudu nav, skaidroja LDz pārstāvis.

Vienīgā iespēja esot attīstīt transporta koridoru Maskava-Latvijas robeža. Latvijas Valsts prezidenta vizītes Maskavā laikā jautājums ticis skatīts, bet Krievija pretī piedāvājusi pasažieru ātrvilcienu.

Tas ir labs pasākums, jo, ja sāksim attīstīt pasažieru pārvadājumus, paralēli varētu veikt pasākumus, lai palielinātu arī kravas vilcienu jaudu. Jaunais projekts tiks realizēts ne ātrāk kā trīs līdz piecu gadu laikā, problēma ar ogļu transportēšanu būs, atzina Šmuksts. Neredzam, ka šogad varētu situāciju uzlabot, un stāvoklis ir bēdīgs viņš uzsvēra.

Kā atzīst arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (LZS), tas, ka katra ogļu tonna, kas iet caur Baltkrieviju, sadārdzinās par trīs ASV dolāriem, nav tas labākais, taču apliecinājums no Krievijas puses augstākajā līmenī bija, ka viņi ir gatavi sadarboties un strādāt, un cerams, ka tā būs.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis ierosināja šo jautājumu risināt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas transporta grupā, jo šis formāts esot pierādījis sevi kā pietiekami efektīvs jautājumus risināšanas veids, jo runa ir par robežkontroles punkta kapacitātes uzlabošanu.

Šmuksts gan arī informēja, ka Krievija pēdējā laikā ir izteikusi vēlmi atcelt speciālās likmes ogļu kravām, tas nozīmē, ka ogļu transportēšana būs neizdevīgāka kopumā, bet šajā gadījumā Latvijas uzņēmēju pozīcijas būšot labākas, jo, piemērojot likmes pēc ogļu transportēšanas attāluma, Latvijas robeža būs ģeogrāfiski tuvāk, un līdz ar to ogļu transportēšana maksās mazāk nekā, piemēram, Igaunijai. Pagaidām gan esot grūti pateikt, kad situācija mainīsies.

Pērn uz Latvijas ostām tika transportēti 14 miljoni tonnu ogļu kravas, bet gadu iepriekš 18 miljoni tonnu.

Kā ziņots, Rīgas Tirdzniecības osta pārmet LDz nespēju sarunās ar Krieviju atrisināt ogļu tranzīta problēmas.