Septembra mazumtirdzniecības dati nostiprina jau iepriekš izteikto pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmes temps Latvijā šā gada trešajā ceturksnī ir paātrinājies, pārliecināts DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš.
Ja gada pirmajā un otrajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pret iepriekšējiem periodiem bija nedaudz zem 1%, tad saskaņā ar Strautiņa aplēsēm trešajā ceturksnī IKP pieaugums, visticamāk, pārsniegs 1%, turklāt pirmo reizi kopš 2008.gada būšot arī pozitīvs rezultāts gada griezumā.
Viņaprāt, ekonomiskās pārliecības indekss, kas uzrāda vērā ņemamu kāpumu Latvijai, kā arī provizoriskās ziņas par nodokļu ieņēmumiem parāda, ka arī ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir iepeldējusi ar paceltām burām.
Strautiņš pieļauj, ka varētu nepiepildīties arī bieži izteiktās bažas par izaugsmes piebremzēšanos gadu mijā, kaut arī pilnīgi izslēgt to vēl nevarot.
Viņa skatījumā, finanšu ministra Einara Repšes paziņojums, ka deficītu varētu samazināt par mazāk, nekā solīts aizdevējiem, ir pirmais oficiālais atzinums, ka līdz šim minētie ļoti apaļie nepieciešamās budžeta konsolidācijas skaitļi [vismaz 400 miljoni latu] ir bijuši pārspīlēti. Nevarētu gan sacīt, ka tā bijusi nevajadzīga sabiedrības baidīšana, apaļie skaitļi ir rosinājuši aktīvu diskusiju gan par nepieciešamajām strukturālajām reformām, gan par to, kādi nodokļu celšanas risinājumi būtu mazākais ļaunums, norāda Strautiņš.
Komentējot mazumtirdzniecības attīstības tendences, viņš norāda, ka pieaugošā patērētāju konfidence, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un grūtības atrast vietu automašīnai pie dažiem tirdzniecības centriem liek domāt, ka arī oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpinājis augt un temps drīzāk bijis labāks nekā septembrī.
Tanī pat laikā viņš atgādina, ka ekonomikā nemēdz būt absolūti labu vai slikti ziņu, norādot, ka patēriņa dzīvelīgums padara ļoti maz ticamu atgriešanos pie ārējās tirdzniecības pārpalikuma, kāds bija reģistrēts no pērnā gada līdz šī gada otrajam ceturksnim. Lai cik strauji augtu eksports, imports pie šādām mazumtirdzniecības tendencēm augs straujāk. Ārējās tirdzniecības pārpalikums gan arī nav nepieciešams, jo patlaban deficītu ar uzviju finansē ārvalstu investīcijas un Eiropas Savienības fondi, pauž ekonomikas eksperts.