Budžeta konsolidācija par 50 miljoniem latu nevar būt pašmērķis. Galvenajam mērķim jābūt ekonomikas sakārtošanai, norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Abi ekonomisti apliecināja, ka budžeta konsolidācija ir svarīgs elements, kam var būt nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas tālāko atkopšanos, taču nereti tiekot piemirsts, ka īstermiņa pasākumi tikai atliek problēmu risinājumu un daļu no Latvijas ekonomikas negaidīti straujās atkopšanās ir nodrošinājis atsitiena efekts.
Kazāks atzina, ka valdības koalīcijas partneriem būtu jāatmet savstarpējās nesaskaņas un pretrunas darbā pie konsolidācijas pasākumiem. Jo ilgāk vilksim garumā, jo tas kļūs sarežģītāk. Kad atsitiena efekti sāks zaudēt savu spēku, būs periods, kad izaugsme būs ļoti lēna, kamēr sāks strādāt reformas, sacīja Kazāks.
Ertuganova arī uzsvēra, ka budžeta konsolidācija nebūt nav saistīta tikai ar griešanu. Viņasprāt, līdz šim budžets ticis uzskatīts par mērķi, nevis instrumentu ekonomikas struktūras uzlabošanai un ilgtspējai. Strukturālās reformas nav nepieciešamas tikai tādēļ, lai konsolidētu budžetu par 50 miljoniem latu vai ieviestu eiro 2014.gadā, bet galvenais mērķis ir uzlabot Latvijas ekonomikas struktūru un panākt ilgtspējīgu attīstību, akcentēja analītiķe.
Kazāks izmantoja salīdzinājumu ar Igauniju, kur 2009.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc pirkstpējas uz vienu iedzīvotāju bijis par 20% augstāks nekā Latvijā, kas nozīmējot, ka Latvija, augot tikpat strauji kā Igaunija, bāzes efekta dēļ arvien vairāk turpmākajos gados atpaliks no saviem kaimiņiem.
Jautājums ir, vai mēs to gribam? Manuprāt – nē. Ja gribam pieraut un kādreiz igauņus varbūt apdzīt, jāaug straujāk, ko varam tikai tad, ja Latvijas uzņēmējdarbības vide ir labāka un darbaspēks – profesionālāks, aicinot valdību nekavējoties izstrādāta vismaz trīs gadu strukturālo reformu plānu teica Kazāks.
Pēc viņa sacītā, Latvijā jauno studentu skaits demogrāfiskās situācijas rezultātā ik gadu samazinās par 25%, taču augstskolas nemainoties. Vien Latvijas Universitāte nesen paziņojusi par Valkas filiāles slēgšanu, taču tā esot atmiršana, nevis reformas. Ekonomista vērtējumā politikā jābūt proaktīvākai, nevis tikai jāveic reaģējošas darbības, turpinot sistēma «likt iekšā naudu».
Kazāks pieļāva, ka atsevišķiem reformu plāniem būs neitrāla vai pat negatīva fiskālā ietekme, taču, skatoties uz pasākumiem tikai caur budžeta izdevumu un ienākumu prizmu, pastāvot iespēja pieļaut lielas kļūdas.
Uz jautājumu, kā panākt nepieciešamo konsolidāciju, Kazāks atzina: «Jaunas receptes nebūs. Ritenis ir ar apaļiem riteņiem, un tāds viņš būs.»
Viņaprāt, jāskatās ir uz tiem virzieniem, par kuriem jau iepriekš plaši runāts – izglītības sistēma, veselības aprūpe un sociālā budžeta ilgtspēja.
Latvijas Komercbanku asociācijas skatījumā vāju strukturālo reformu scenārijā, Latvijai neizdosies noturēt strauju ekonomikas izaugsmi ilgstoši, tāpēc asociācija izteikusi aicinājumu valdībai, ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu, izstrādāt konkrētus strukturālo reformu un konsolidācijas apjomu plānus trīs gadu perspektīvā.
Turklāt arī sabiedrībai esot uzskatāmi un savlaicīgi jāpaskaidro, kas un kad tiks darīts.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
Patlaban pie budžeta konsolidācijas notiek darbs divos virzienos – valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru un finanšu ministra vadītā darba grupa strādā pie konsolidācijas plāna izstrādes.