Tālāka nodokļu celšana būtu Latvijas tautsaimniecības kapracis, nolemjot ekonomiku ilgstošai stagnācijai, ceturtdien (9. septembrī) preses konferencē uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Rimšēvičs ir pārliecināts, ka tieši kvalitatīva 2011.gada budžeta sagatavošana ir izšķirīgi svarīga, lai ekonomika varētu atkopties. Latvijas Bankas skatījumā, nav pieļaujams budžeta konsolidāciju veikt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, bet vienīgā iespēja ir samazināt joprojām pārmērīgos budžeta tēriņus.
Pēc Latvijas Bankas ekspertu aplēsēm, 2011.gada budžetā jāveic konsolidācija par 400 miljoniem latu, nevis par publiskajā telpā izskanējušajiem 350 miljoniem latu vai pat 200 miljoniem latu. Kā atgādināja centrālās bankas prezidents, nākamā gada budžeta deficīts 6% apmērā ir tikai pats minimums, uz ko valstij ir jāiet, lai to «neieskaitītu nesekmīgo valstu pulkā». Tomēr, viņaprāt, nav pieļaujama situācija, kad budžeta sabalansēšanai tiek cerēts uz straujāku izaugsmi, nekā patlaban ir iespējams.
«Nedrīkst riskēt ar valsts nākotni pēc principa – varbūt nebūs tik slikti. Tā varam zaudēt to trauslo stabilitāti, ko patlaban esam ieguvuši,» sacīja Rimšēvičs, uzsverot, ka, lai tautsaimniecība varētu attīstīties, svarīga ir uzticamība Latvijā notiekošajiem procesiem, taču patlaban viņam radusies pārliecība, ka nekādas skaidrības par nākotnes lēmumiem arvien nav.
Rimšēvičs akcentēja, ka gadījumā, ja tiks celti nodokļi, ekonomika būs nolemta stagnācijai, kas nozīmē, ka atkal pieaugs bezdarbs, paplašināsies ēnu ekonomika, bet nodokļu ieņēmumi nevis pieaugs, bet, tieši otrādi, samazināsies, un no tā vēl vairāk cietīs Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji.
Tāpat bankas prezidents pauda stingru pārliecību, ka nākamā gada budžeta veiksmīga izveidošana, konsolidāciju veicot uz tēriņu samazināšanas bāzes, nodrošinās arī iespēju Latvijai atdot savus parādus un nepieciešamības gadījumā arī veiksmīgi pārfinansēties starptautiskajā tirgū ar izdevīgām procentu likmēm.
Kā argumentu, kāpēc budžeta konsolidācija būtu jāveic, viņš minēja to, ka cerības ar budžeta deficītu veicināt ekonomisko aktivitāti nav piepildījušās, bet šāda pieeja ir tikai vēl vairāk veicinājusi stagnāciju. Viņaprāt, neskaidrība par valsts finansēm ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc banku sektors joprojām kavējas atsākt kreditēšanu, bet zemie valsts kredītreitingi, ko ietekmē arī augstais budžeta deficīta procents, Latvijas pievilcību investoru acīs neuzlabo un tādejādi labumu ekonomikai nedod.
«Arī iedzīvotāji un uzņēmēji, redzot, ka valsts joprojām milzīgos apmēros tērē vēl nenopelnītu naudu, nav pārliecināti par savu nākotni un nesteidz savu naudu tērēt,» stāstīja Latvijas Bankas prezidents.
«Ja valdība izveidotu kvalitatīvu 2011.gada budžetu, tad nekādi satricinājumi, tostarp arī pasaulē, nespētu atstāt postošu ietekmi uz tautsaimniecību,» šādu pārliecību pauda Rimšēvičs.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis, ka gadījumā, ja ministrijas neatradīs iespēju samazināt izdevumus, nāksies palielināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu paaugstināšanas rēķina.
«Skaidrs ir viens, ka neko nedarīt nevarēs,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers.
«Valsts tēriņi jebkurā gadījumā būs jāsamazina, – kādās jomās un par kādām summām, tas vēl tiks diskutēts. Jo mazāk samazinām izdevumus, jo vairāk jāpalielina ieņēmumi nodokļos,» skaidroja Dombrovskis.