Šonedēļ valdība sāka izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nākamā gada budžeta veidošanu. Galvenais no tiem – kā palielināt Valsts kases ieņēmumus? Un gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka ministri neko principiāli jaunu piedāvāt nevar.
Premjerministrs Māris Kučinskis pēc Ministru kabineta sēdes, kas notika otrdien, paziņoja, ka, gatavojot 2017.gada budžetu, valdībai būs jāapsver vairāku atvieglojumu atcelšana. Viņš minēja Finanšu ministrijas datus, saskaņā ar kuriem valsts piešķir dažādus atvieglojumus par 2 miljardiem eiro.
Tas attiecas arī uz slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksu politiku. Šobrīd ir atcelti pabalstu griesti un, piemēram, bezdarbnieka pabalstu maksā deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka darba stāža. Ja politiku nemaina, izmaksas turpinās strauji pieaugt un nākamo divu gadu laikā pieaugs par 170 miljoniem eiro, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Tāpat radusies ideja atcelt samazināto likmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi bezrecepšu zālēm, ko nekavējoties nokritizēja medicīnas eksperti un Veselības ministrijas amatpersonas. Pret šo ideju iestājās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš uzskata, ka, samazinātās PVN likmes atcelšana pasliktinās jau tā slikto situāciju ar zāļu pieejamību Latvijā, jo cenas bezrecepšu medikamentiem pieaugs. Rezultātā, ideja šādā veidā papildināt veselības aizsardzībai atvēlēto budžetu par 6 miljoniem, būtu absurda, sacīja eksperts.
Un, kamēr sabiedrība ar entuziasmu turpina «grauzt kauliņu», kas tai pamests PVN bezrecepšu zālēm izskatā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas priekšlikumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu par 50,3 miljoniem eiro.
Starp apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas samazināšanu, ir arī nodoms samazināt iespēju uzglabāt un pārdot degvielu, kas ievesta Latvijā ar atlaižu palīdzību.
Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes dienestu biznesa shēmās, plānots noteikt, ka piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes darbam varēs tikai ļoti ierobežoti.
Apstiprināts priekšlikums uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas apstākļus, lai novērstu krāpšanu ar PVN.
Tāpat atbalstīts priekšlikums ierobežot skaidras naudas darījumus, nosakot aizliegumu privātpersonām veikt darījumus ar skaidru naudu, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu vai vairākām operācijām. Apstiprināti arī citi priekšlikumi.
Diskusijās par budžetu izskanēja ideja par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, ko asi nokritizēja uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka pašreizējā situācijā saprātīgāk būtu palielināt nevis minimālo algu, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu var paaugstināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Tomēr, viņasprāt, šobrīd nekas par to neliecina. Kā argumentu viņa minēja IKP izaugsmes prognozes, ko Finanšu ministrija atjaunojusi gatavojot 2017.gada budžetu, saskaņā ar kurām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 2,4%, bet 2017.gadā – 3,5%.
Spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cīņas par budžetu gaidāmas sīvas. Priecē viens: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, darbs pie valsts budžeta uzsākts savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī, un līdz novembrim teorētiski iespējams atrast optimālo risinājumu visām pusēm.
Bet rūgtums paliek
Nokaitēta ir arī situācija ar Ingas Koļegovas iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ oficiāli izvirzījusi šim amatam pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju, tomēr uzreiz parādījās informācija, ka Ingai Koļegovai pieder kapitāldaļas uzņēmumā Pallogs, kurā, iespējams, tiek maksātas aplokšņu algas.
Saskaņā ar Firmas.lv datiem Koļegovai pieder 50% uzņēmuma Pallogs kapitāldaļu (otra daļa pieder Elmāram Švirkstam) un dividendēs pagājušajā gadā viņa saņēmusi 320 tūkstošus eiro, ko uzdāvinājusi savam brālim. Tāpat Koļegova pērn izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Plašsaziņas līdzekļiem Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Dāvinājums nodots brāļa ģimenei, tomēr kā norāda plašsaziņas līdzekļi, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka līdzīpašniece būtu aizdevusi ievērojamas summas, kas izsauc aizdomas par to, ka līdzekļi izmantoti aplokšņu algām.
Un, lai arī premjerministrs steidzās pārliecināt, ka šīs aizdomas nav pamatotas, rūgtums, kā mēdz teikt, sirdī palicis.
Koļegovas priekštece VID ģenerāldirektores amatā Ināra Pētersone publiski paziņojusi, ka runas par Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju nepalīdz uzlabot VID reputāciju. Un, ka Koļegovas vietā viņa pirms dot piekrišanu pretendēt uz augsto amatu, viņa vispirms sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar neprecizitātēm deklarācijā.
Tā rezultātā, Pētersone tika ņemta «uz grauda». Saeimas deputāts Ringolds Balodis piedāvāja uzaicināt viņu uz Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, lai iztaujātu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ināru Pētersoni, jo, saskaņā ar viņa teikto, vērojama atšķirība starp to, ko viņa teica, amatā esot, un to, ko viņa saka, vairs neesot amatā. Piemēram, Pētersone atzinusi, ka iestādes reorganizācija nav bijusi veiksmīga, un reformas rezultāti ir apšaubāmi, turklāt bijusī VID vadītāja pastāstījusi «interesantas lietas» attiecībā par konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu un konkursa rezultātiem. Tāpēc politiķis rosina uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi 9.augustā uzaicināt Pētersoni, «nevis aptaujāt vidēja līmeņa VID darbiniekus par vispārīgām lietām».
Balodis uzsvēra, ka viens no fundamentāliem izmeklēšanas komisijas mērķiem ir kvalitatīva galaziņojuma sagatavošana un šajā dokumentā ir jābūt skaidrībai arī par reformu, kas notiek VID.
Solidaritātes nodoklis pārvērties par strīdus nodokli
Tāpat šonedēļ, gatavojot 2017.gada budžetu, valdība ierosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo tēmu tiks sagatavots ar atsevišķs priekšlikums.
Tikmēr valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, bet vēl konkrēta vienošanās ar politiķiem nav panākta īpaša, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Kā BNN jau iepriekš informēja, vairāki uzņēmumi un privātpersonas ir pārsūdzējuši šogad ieviesto solidaritātes nodokli Satversmes tiesā, un jūlija beigās, tiesa nolēma ierosināt lietu.
Prasība motivēta ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavoto stratēģiju, kas apstiprināta valdības deklarācijā un normatīvajos dokumentos, ko likumdevējs ignorējis, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Viņš atgādināja, ka Latvijā nav pietiekami daudz lielo algu saņēmēju, kas ir maksātspējīgāki un uzlabo labklājību valstī kopumā.
Jau tagad zināms, ka to cilvēku skaits, kuri maksā solidaritātes nodokli, samazinājies par 30%, tāpēc ienākumi no tā nebūs, tik lieli, kā tika prognozēts, taču tajā pašā laikā Latvija zaudēs augsti kvalificētus speciālistus, kas dos priekšroku legāli strādāt citās valstīs.
Solidaritātes nodoklis attiecas uz daļu no algas, kas pārsniedz sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu limitu. 2015.gadā, šis limits bija 4 000 eiro mēnesī.
Ref: 017.010.103.200147