Pasaules valstis, kuras ir parakstījušas Parīzes klimata vienošanos, Katovicē notikušajā ANO konferencē ir vienojušās par konkrētām vadlīnijām, kā rīkoties, lai īstenotu ambiciozos un vienlaikus kritiski nepieciešamos mērķus: samazināt siltumnīcefekta gāzu izplūdes un nepieļautu Zemes klimata tālāku sasilšanu.
Kā paziņojis ANO Klimata pārmaiņu sekretariāts, vienošanās Polijas pilsētā Katovicē panākta pēc divām saspringtu sarunu nedēļām sestdien, 15.decembrī. Rīcības vadlīnijās ir izklāstīts, kā valstis sniegs ANO ziņas par paveikto siltumnīcefekta gāzu izplūžu samazināšanā, pārejā uz klimatam mazāk kaitīgu enerģētiku un par finansiālu atbalstu, ko pārtikušākas valstis sniegs jaunattīstības valstīm.
Konferencē panāktais kompromiss, kas saīsināti nodēvēts par «Katovices Klimata komplekso nolīgumu» cita starpā paredz:
– izvirzīt jaunus finansējuma mērķus laika posmam no 2025.gada, kuri sekotu pašreizējam mērķim no 2020.gada, ik gadu mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru jaunattīstības valstu atbalstam;
– kā 2023.gadā veikt vispasaules klimata pārmaiņu rīcības inventarizāciju;
– un kā izvērtēt dabai draudzīgāku attīstību un tehnoloģiju pārneses gaitu.
Kā vēsta Latvijas Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, arī tās pārstāvji ir piedalījušies Klimata pārmaiņu konferencē Katovicē.
Konferences delegāte, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola komentējusi: «Ir būtiski ņemt vērā jaunākās zinātnes atziņas (IPCC ziņojums «Global Warming of 1.5 ºC»), ka globālā sasilšana notiek straujāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Turklāt klimata pārmaiņu ietekme ir daudz plašāka un postošāka. Tādēļ ir būtiski jau šodien īstenot visaptverošus pasākumus, kas ievērojami samazinātu SEG emisijas kā Latvijā, tā arī visā pasaulē.. Visām valstīm ir jāīsteno Parīzes nolīguma mērķi – ir nepieciešama nekavējoša rīcība enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, kā arī citās jomās.»