Eiropas ekonomika ir uzsākusi piekto atlabšanas gadu, un pašlaik atlabšanu piedzīvo visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Paredzams, ka šogad un nākamgad atlabšana turpināsies vienmērīgā tempā, teikts 2017.gada pavasara ekonomikas prognozes ziņojumā.
Saskaņā ar ziņojumi prognozi ir paredzams, ka eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2017.gadā būs 1,7%, savukārt 2018.gadā tā sasniegs 1,8% (1,6% un 1,8% ziemas ekonomikas prognozē). Sagaidāms, ka IKP pieaugums ES kopumā abos gados būs nemainīgs, t. i., 1,9% (1,8% abos gados ziemas ekonomikas prognozē).
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, komentē: «Publiskotā ekonomikas prognoze liecina, ka izaugsme ES pieņemas spēkā un bezdarbs turpina samazināties. Tomēr stāvoklis dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs; labāks sniegums konstatēts valstīs, kuras ir īstenojušas vērienīgākas strukturālās reformas.»
Lai atjaunotu līdzsvaru, ir jāveic izšķirošas reformas visā Eiropā, sākot ar mūsu produktu un pakalpojumu tirgu atvēršanu un beidzot ar darba tirgu un labklājības sistēmu modernizēšanu. Laikmetā, ko raksturo demogrāfiskas un tehnoloģiskas pārmaiņas, ir jāmainās arī mūsu ekonomikai, piedāvājot vairāk iespēju un labākus dzīves apstākļus mūsu iedzīvotājiem.
Komisārs Pjērs (Pierre Moscovici) Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, komentē: «Eiropa jau piekto gadu pēc kārtas piedzīvo izaugsmi, ko veicina atbalstoša monetārā politika, stabila uzņēmēju un patērētāju uzticēšanās un tirdzniecības uzlabošanās pasaules mērogā. Laba ziņa ir arī tā, ka lielā nenoteiktība, kas bija raksturīga pēdējiem divpadsmit mēnešiem, iespējams, sāk samazināties. Taču eirozonas atlabšana nodarbinātības un ieguldījumu jomā joprojām ir nevienmērīga. Šo atšķirību cēloņu novēršana ir galvenais uzdevums, kas mums jārisina turpmākajos mēnešos un gados.»
Globālā izaugsme palielināsies
Tā kā daudzās attīstītās un jaunietekmes valstīs vienlaikus paātrinājās izaugsme, pasaules ekonomikas temps pagājušā gada beigās un šā gada sākumā pieauga. Paredzams, ka izaugsme visā pasaulē (neietverot ES) palielināsies no 3,2% 2016.gadā līdz 3,7% šogad un 3,9% 2018.gadā (šī prognoze nav mainījusies, salīdzinot ar ziemas ekonomikas prognozi), jo Ķīnas ekonomika tuvākajā laikā joprojām būs stabila un patēriņa preču cenu uzlabošanās palīdz citām jaunietekmes valstīm. Salīdzinot ar ziemas prognozi, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomikas perspektīvas pamatā nav mainījušās. Kopumā paredzams, ka neto eksports neietekmēs eirozonas IKP izaugsmi 2017. un 2018.gadā.
Kopējās inflācijas īslaicīgs pieaugums
Pēdējos mēnešos ir ievērojami pieaugusi inflācija, un tas galvenokārt ir saistīts ar naftas cenu pieaugumu, secināts prognozes ziņojumā. Tomēr pamatinflācija, kurā nav ņemtas vērā svārstīgās cenas par enerģiju un neapstrādātu pārtiku, ir saglabājusies relatīvi stabila un ievērojami zemāka par tās ilgtermiņa vidējo līmeni. Prognozēts, ka inflācija eirozonā pieaugs no 0,2% 2016.gadā līdz 1,6% 2017.gadā, pirms atkal samazināsies līdz 1,3% 2018.gadā, kad pakāpeniski mazināsies naftas cenu kāpuma ietekme.
Privātais patēriņš inflācijas dēļ samazināsies, ieguldījumu līmenis saglabāsies stabils
Privātais patēriņš, kas pēdējos gados ir bijis galvenais izaugsmes virzītājspēks, 2016.gadā pieauga visstraujāk pēdējo desmit gadu laikā, bet paredzams, ka šogad tas pakāpeniski mazināsies, inflācijai daļēji mazinot mājsaimniecību pirktspējas ieaugumu. Tā kā tiek prognozēts, ka nākamajā gadā inflācija samazināsies, privātajam patēriņam atkal vajadzētu nedaudz pieaugt. Tiek prognozēts, ka ieguldījumi pieaugs samērā stabili, tomēr tos joprojām negatīvi ietekmēs pieticīgās izaugsmes perspektīvas un nepieciešamība turpināt aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu dažās nozarēs. Vairāki apstākļi veicina pakāpenisku pieaugumu, piemēram, jaudas izmantošanas rādītāji, uzņēmumu rentabilitāte un pievilcīgi finansēšanas nosacījumi, tostarp izmantojot Investīciju plānu Eiropai, norāda publicētais ziņojums.
Bezdarba līmenis turpina samazināties
Arī bezdarba līmenis turpina samazināties, tomēr daudzās valstīs tas joprojām esot augsts. Paredzams, ka eirozonā tas samazināsies līdz 9,4% 2017.gadā un 8,9% 2018.gadā, sasniedzot viszemāko līmeni kopš 2009.gada sākuma. Tā iemesls ir iekšzemes pieprasījuma pieaugums, strukturālas reformas un citi valdības politikas pasākumi dažās valstīs, kas veicina aktīvu jaunu darbavietu radīšanu. ES kopumā paredzamas līdzīgas tendences; prognozes liecina, ka bezdarbs samazināsies līdz 8,0% 2017.gadā un 7,7% 2018.gadā, kas ir viszemākais līmenis kopš 2008.gada beigām.
Publisko finanšu stāvoklis uzlabojas
Paredzams, ka gan vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP, gan bruto parāda attiecība pret IKP 2017. un 2018.gadā samazināsies gan eirozonā, gan ES. Mazākiem procentu maksājumiem un valsts sektora algu mērenībai būtu jānodrošina, ka deficīts turpinās samazināties, kaut arī lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados. Prognozēts, ka eirozonā valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP samazināsies no 1,5% no IKP 2016.gadā līdz 1,4% 2017.gadā un 1,3% 2018.gadā, savukārt Eiropas Savienībā minētā attiecība samazināsies no 1,7% 2016.gadā līdz 1,6% 2017.gadā un 1,5% 2018.gadā. Prognozēts, ka eirozonā parāda attiecība pret IKP samazināsies no 91,3% 2016. gadā līdz 90,3% 2017.gadā un 89,0% 2018.gadā, savukārt Eiropas Savienībā kopumā minētā attiecība samazināsies no 85,1% 2016.gadā līdz 84,8% 2017.gadā un 83,6% 2018.gadā.
Šo prognozi ietekmējošie riski ir līdzsvarotāki, tomēr tie ir lejupvērsti
Nenoteiktība, kas saistīta ar ekonomikas attīstības perspektīvām, joprojām ir liela. Kopumā riski ir kļuvuši līdzsvarotāki nekā ziemā, tomēr tie aizvien ir lejupvērsti. Ārējie riski ir saistīti, piemēram, ar ASV ekonomikas un tirdzniecības politikas nākotni un plašāku ģeopolitisko spriedzi. Ķīnas ekonomikas korekcija, banku nozares stāvoklis Eiropā un gaidāmās sarunas ar Apvienoto Karalisti par valsts izstāšanos no ES arī ir uzskatāmas par iespējamiem lejupvērstiem riskiem prognozēs.
Konteksts
Šīs prognozes pamatā ir tehnisko pieņēmumu kopums par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, kuru noteiktais termiņš bija 2017. gada 25.aprīlis. Pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām atspoguļo tirgus dalībnieku viedokļus par turpmāko attīstību, kas pamatojas uz šīs prognozes izstrādes laikā novēroto situāciju atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2017.gada 25.aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta, ziņojumā teikts.
Ref: 225.000.103.848