Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus.
Neraugoties uz to, ka 52% respondenti vēlētos brīvos līdzekļus uzkrāt, palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas uzkrājumu nav vispār (29%), liecina Naudas plānošanas centra (NPC) jaunākā dati.
Kopš 2010.gada rudens arvien ir tendence pieaugt to mājsaimniecību īpatsvaram, kurās budžets netiek plānots vispār (no 23% pērnā gada rudenī līdz 28% šī gada pavasarī). Turklāt, neskatoties uz to, ka lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību joprojām norāda, ka plāno savu budžetu, kopējais saplānotais laika periods ir vien 1,8 mēneši. Savukārt 43% mājsaimniecību savu budžetu plāno tikai vienu mēnesi uz priekšu.
Aktīvāka budžeta plānošana notiek lielajās mājsaimniecībās ar četriem un vairāk ģimenes locekļiem. Budžetu vismazāk pārdomāti plāno citās pilsētās (pilsētās ārpus Rīgas 1,35 mēneši uz priekšu), kamēr laukos mājsaimniecību budžeta plānošanas periods ir 2,12 mēneši un Rīgā 1,89 mēneši.
Salīdzinot ar 2010. gada nogalē veiktās aptaujas datiem, par 5% ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas uzkrājumu nav vispār (no 24% uz 29%).
Mājsaimniecību vidējais ilgtspējas indekss jeb laika periods. kurā mājsaimniecības varētu iztikt no saviem uzkrājumiem ienākumu zaudēšanas gadījumā, joprojām ir vien 1,5 mēneši. Pašlaik bez pārmērīgām grūtībām vērā ņemamu daļu (vismaz 10%) no ienākumiem spētu uzkrāt tikai 13% no mājsaimniecībām. Lielākā daļa aptaujāto (61%) norādīja, ka pašlaik mājsaimniecībā uzkrāt 10% no ienākumiem viņiem nebūtu pa spēkam pat no ļoti daudz kā atsakoties.
Mājsaimniecības, kurām ir parādsaistības, parādsaistību segšanai novirza vidēji 29% no ikmēneša ienākumiem. Savukārt no visām mājsaimniecībām, šis rādītājs ir 10%.
Zaudējot ienākumus, visīsāko laika periodu varētu iztikt mājsaimniecības ar vienu cilvēku (1,10 mēneši), salīdzinoši ilgāk spētu iztikt mājsaimniecības ar četriem un vairāk ģimenes locekļiem (1,86 mēneši). Tas liecina, ka Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli neaizsargātas pret ienākumu zaudēšanu, jo neveic uzkrājumus pat minimāla drošības spilvena – trīs mēnešalgu – apjomā.
Vēlme uzkrāt ir vidēji katrā otrajā mājsaimniecībā. Lai gan dati liecina, ka reālus uzkrājumus veic tikai neliela daļa mājsaimniecību, vairāk nekā puse (52%) norādīja, ka brīvos līdzekļus daudz labprātāk uzkrātu, nekā tērētu. Savukārt brīvo līdzekļu tērēšanai priekšroku dod 29% respondentu.