Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošanai svarīgs ne tikai institucionālais modelis, bet arī sabiedrības izpratne un attieksme, pēc pirmās pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iniciatīvas izveidotās darba grupas pauda tās vadītāja, Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
«Visi esam vienisprātis, ka mūsu mērķis ir sasniegt labāko rezultātu bērna tiesību un interešu nodrošināšanai. Esmu ļoti gandarīta, ka ledus ir sakustējies. Protams, ka darba ir ļoti daudz un izmaiņas, iespējams, varēs īstenot pakāpeniski, soli pa solim. Tas nav tikai institucionālais modelis, bet lielā mērā arī sabiedrības izpratnes un attieksmes jautājums,» sacīja Muižniece.
Sasauktās darba grupas uzdevums ir izstrādāt jaunu un efektīvu bērnu tiesību aizsardzības modeli. Nupat notikušās sēdes diskusijās tika apspriesta reformas nepieciešamība, tās mērķi un iespējamais ceļš tās realizācijai, fokusējoties uz problēmu cēloņu, nevis seku mazināšanu. Vienlaikus darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar starptautisko pieredzi bērnu tiesību jautājumu īstenošanā, informēja LM.
Darba grupai līdz 1.novembrim jāveic esošās situācijas izvērtējums Latvijā, jāapzina starptautiskā prakse, kā arī jāveic darbs pie funkciju izvērtējuma. Pēc LM paustā, vairums darba grupas locekļu izteica priekšlikumu iepazīties ar Lietuvas pieredzi šajā jomā, jo tā nesen veikusi būtisku reformu, ieviešot centralizētu bērnu tiesību aizsardzību sistēmas modeli.
Līdz 31.decembrim darba grupai jau jāizstrādā efektīvākais modelis bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Savukārt līdz 2020.gada 1.februārim jāizstrādā rīcības plāns jaunās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas ieviešanai, bet līdz 31.maijam jāsagatavo izvērtējums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi lēmuma pieņemšanai valdībā par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizāciju, ietverot priekšlikumus bērnu tiesību aizsardzības sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai.
Darba grupā piedalās LM, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, Administratīvās rajona tiesas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un biedrības Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība pārstāvji.
Kā vēstīts, skaidrojot iecerēto reformu, labklājības ministre norādīja, ka pašreizējais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā. Petraviča uzskata, ka patlaban vērojama valsts un pašvaldību funkciju klātbūtne vienas institūcijas ietvarā, kas traucē fokusēties uz pašu galveno – bērna interešu vislabāko aizstāvību un nodrošināšanu.
Līdz ar to viens no galvenajiem darba virzieniem, uz kuriem norādīja tieslietu ministrs un Petraviča, ir bāriņtiesu esošo funkciju analīze un pārdale pēc piekritības – valsts vai pašvaldības.
Ministri uzskata, ka nepieciešams stiprināt pašvaldību sociālos dienestus, kuru rīcībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai savlaicīgi tiktu konstatēti riski bērna likumisko pārstāvju funkcionētspējai un sniegts kvalitatīvs atbalsts agrīnā preventīvā darba ietvarā.
Tāpat, ministru ieskatā, Latvijā bērnu tiesību aizsardzība jānodrošina vienai augsti profesionālai valsts pārvaldes iestādei, ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, kas būtu organizēti uz reģionālās mobilitātes principiem. Katrā kontaktpunktā būtu pieejami speciālisti sadarbībai ar apkārtējo novadu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.