70% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta valdībā izskanējušo priekšlikumu 2011. gada valsts budžeta konsolidācijai atcelt iemaksas pensiju 2. līmenī, kas šobrīd ir 2% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, liecina iknedēļas interneta lietotāju aptauja.
Tikai 9% respondentu ir gatavi atbalstīt šādu ieceri, savukārt 21% atzina, ka nav vispār dzirdējuši par šādu valdībā apspriesto ierosinājumu, portālu BNN.LV informēja aģentūra Snapshots.
Lielākā daļa respondentu jeb 24% uzskata, ka šādas izmaiņas pensiju 2. līmenī (P2L) grautu uzticību pensiju sistēmai kopumā. Savukārt gandrīz katrs piektais respondents jeb 19% aptaujas dalībnieki atzinuši, ka tas mudinātu viņus apsvērt iespēju nodokļus maksāt citās valstīs, kur var pretī saņemt solīto. 18% respondentu kā galvenās sekas iespējamajai P2L iemaksu atcelšanai redz personīgu zaudējumu, proti, samazinātos viņu nākotnes pensija.
Jāatzīmē, ka ideju atcelt iemaksas P2L visvairāk neatbalsta vecāka gadagājuma cilvēki (50-74 gadi) un jaunieši (15-19 gadi) — attiecīgi 82% un 72%. Jaunāki cilvēki, iespējams, skaidrāk apzinās, ka šāds valdības lēmums samazinātu viņu nākotnes pensijas, kamēr vecāki cilvēki, kas jau ir vai drīzumā dosies pensijā, raizējas par savu pensijas apmēru.
Ideju maksāt nodokļus citā valstī, kur pretī var saņemt solīto, visvairāk atbalsta cilvēki vecumā no 30-39 gadiem. Šāda valdības lēmuma gadījumā motivācija maksāt nodokļus visvairāk samazinātos Rīgā (19% respondentu), salīdzinājumā ar pilsētām ārpus Rīgas (17% respondentu) vai laukiem (5%).
Respondenti, kas kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu — daudz vairāk apsvērtu ideju nodokļus maksāt citās valstīs salīdzinājumā ar krievvalodīgajiem respondentiem (attiecīgi 25% un 12%). Arī ideja pamest valsti ir izteiktāka latviski runājošo vidū (12% pret 5% krievvalodīgajiem).
Ekonomikas zinātņu doktors un pensiju jautājumu eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka «ēnu ekonomikas īpatsvars nākamos piecos gados turpinās pieaugt, turpināsies darba spējīgo iedzīvotāju emigrācija uz citām valstīm, kas turpmākajos desmit gados, pie pastāvošās demogrāfiskās situācijas Latvijā, var radīt ļoti nopietnus draudus Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei».