72% iedzīvotāju noskaņoti pret nodokļu izmaiņām Latvijā

Pret nodokļu izmaiņām Latvijā ir noskaņoti 72% respondentu, uzskatot, ka tās pasliktinās viņu ģimenes materiālo stāvokli, turklāt 65% ir pārliecināti, ka tādējādi pieaugs kopējais nabadzības līmenis sabiedrībā.

Nedaudz vairāk par pusi jeb 58% aptaujāto ir pārliecināti, ka valstī pieaugs ēnu ekonomika un nodokļi gluži vienkārši netiks maksāti, savukārt 52% respondentu norāda, ka cilvēki mazāk iepirksies – gan samazinājušos ienākumu, gan pieaugušo cenu dēļ, jo nodokļu izmaiņas ietekmē abus minētos faktorus, liecina jaunākā DnB Nord barometra dati.

Vērtējot, kādi ar nodokļu sistēmas izmaiņām saistīti valdības lēmumi līdz šim bijuši pareizi, lielākā daļa (44%) respondentu norādījuši, ka tādu nav un šai jomā nekas nav izdarīts pareizi. Taču tajā pašā laikā 30% aptaujāto atbalsta dienesta auto nodokļa ieviešanu, bet 15% – kapitāla pieauguma nodokļa esamību.

Par visnetaisnīgākajām nodokļu izmaiņām gandrīz puse respondentu uzskata pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu, savukārt daži no valdības kļūdainajiem lēmumiem, pēc iedzīvotāju domām, ir arī progresīvā ienākuma nodokļa neieviešana un nepietiekama komunikācija par plānotajām nodokļu izmaiņām.

Jautāti, kuru nodokļu likmi vajadzētu samazināt vispirmām kārtām, 63% respondentu minējuši iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli (62%). Aptuveni divas reizes mazāk (34%) aptaujāto uzskata, ka būtu jāsamazina sociālais nodoklis.

Savukārt, ja ekonomiskā situācija valstī spiestu atkal paaugstināt nodokļus, lielākā daļa iedzīvotāju atbalstītu dienesta auto nodokļa izmaiņas. Tikai 24% aptaujāto saprastu akcīzes nodokļa paaugstināšanu, bet 20% neiebilstu pret nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Iedzīvotāji arī lūgti novērtēt, kādi jauni nodokļi sniegtu labumu gan valstij, gan sabiedrībai, un noskaidrots, ka Latvijā nepieciešamības gadījumā būtu jāievieš nodoklis luksusa precēm (46%), vides piesārņošanas nodoklis (42%), progresīvais ienākumu nodoklis (37%) un nodoklis veselībai kaitīgām pārtikas precēm (35%).

Par trīs ceturtdaļām aptaujāto no darba devēju puses tiek nomaksāti visi likumdošanā paredzētie nodokļi, par 14% respondentu nodokļi tiek maksāti daļēji, savukārt 6% aptaujāto un viņu darba devēji nodokļus nemaksā vispār. Kopumā iedzīvotāji uzskata, ka nodokļi ir pārāk augsti un to nomaksas gadījumā viņu ienākumi būs pārlieku mazi (34%), kā arī – ka nodokļu nauda netiek izmantota sabiedrības interesēs (28%). Tie arī ir būtiskākie iemesli, kādēļ cilvēki izvairoties no nodokļu maksāšanas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu un finanšu eksperts Andrejs Jakobsons norāda, ka 2011.gada nodokļu izmaiņas ir palielinājušas kopējo nodokļu slogu Latvijā, kas īstermiņā kavēs uzņēmējdarbības attīstību un apgrūtinās ārējo investīciju piesaisti. Turpmākajos gados, stabilizējoties valsts finansiālajai situācijai, būtu svarīgi orientēties uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kompensējot to ar lielākiem ieņēmumiem no patēriņa un nekustamā īpašuma. Šāda pieeja ļautu straujāk attīstīt uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus nodokļu nosacījumus jaunu darbavietu radīšanai, uzskata eksperts.