Šī gada 1.maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus. Absolūtais vairākums šīs valsts viesstrādnieku ir apmierināti ar dzīves apstākļiem un darbu Vācijā. Taču katram imigrantam būtu jārēķinās ar to, ka viņš šajā valstī būs tikai viens no viesiem, biznesa ziņu portālam BNN.LV atzina Gētes institūta pārstāve Antra Balode.
Pēc Balodes domām, tiem cilvēkiem, kuri brauc strādāt uz Vāciju, vispirms vajadzētu ņemt vērā to, ka labu laiku iebraucējs būs viens no vairākiem viesiem un laimes meklētājiem. Viņa uzsver, ka darba tirgus atveras ne tikai Latvijai. Tāpat nevajadzētu domāt, ka tirgus atvēršanu Vācijā visi uztver ar lielu sajūsmu.
Tāpat institūta speciāliste norādīja, ka bez vācu valodas zināšanām Vācijā darbu atrast neizdosies, ja vien jūs neinteresē sparģeļu novākšana sezonas laikā. «Valodas zināšanas ziņā Vācija ir pretimnākoša. Tikai ar nosacījumu, ka pārvaldāt kādu citu lielo valodu. Cerēt uz latviešu tulka klātbūtni katrā svarīgā valsts institūcijā tomēr būs nereāli», teic Balode.
Parasti imigranti tiek atspoguļoti Vācijas medijos kā sociālo pabalstu saņēmēji, sīki noziedznieki, mācībās nesekmīgie, islāmisti vai metro staciju huligāni. Latvijā tiek daudz rakstīts par to, ka vācieši diezgan vēsi izturas pret imigrantiem un nevēlas redzēt viņus savā teritorijā. Taču 2010. gadā veiktais pētījums grauj šos stereotipus. Aptauju veica Vācijas Ekspertu padome integrācijas un migrācijas jautājumos un tajā piedalījušās 5 600 personas, tostarp arī imigranti.
Pētījuma rezultāti krasi atšķiras no mediju šausmu scenārijiem par it kā absolūti neizdevušos integrāciju. Tika secināts, ka Vācijā dzīvojošie imigranti savā ikdienā ir noskaņoti optimistiski. Divas trešdaļas visu aptaujāto vāciešu norāda, ka viņus interesē ieceļotāju integrācija, tiek ziņots Gētes institūta mājas lapā.
Arī paši imigranti ir apmierināti ar savu dzīvi Vācijā. Tā, vairāk nekā 95% ieceļotāju Vācijā jūtas „ļoti labi“ vai „drīzāk labi“. Tikai 10-15% iedzīvotāju un viesstrādnieku negatīvi vērtē pēdējo gadu Vācijas integrācijas politiku, taču absolūtais vairākums to uzskata par integrāciju veicinošu. Faktiskā ieceļotāju diskriminācija ir mazāk izplatīta, nekā domāts. Visbiežāk ar diskrimināciju sastopas turku izcelsmes imigranti – galvenokārt skolā, darbavietā un valsts iestādēs.
Uz jautājumu par to, cik viegli var iedzīvoties Vācijā, Balode norāda, ja cilvēks ir dzirdējis kaut ko par vāciešu darba tikumu, organizāciju, disciplīnu, hierarhiju un var to akceptēt, tad problēmu nebūs. Pēc viņas domām, vācu darba devējs māk ne tikai nodarbināt, bet arī uzslavēt un pateikt paldies. «Ja akceptēsiet to, ka esat ieradies svešā zemē un kaut vai tāpēc vien jāciena tās likumi un tradīcijas, tad iedzīvoties būs vieglāk», uzskata speciāliste.
nu bet protams, ja viņiem tur būtu slikti, vācija nebūtu pilna ar turkiem
Lai arī Vācijā daudzi prot angļu valodu, birokrātija tiek kārtota tikai vāciski, un tā kā Vācija ir biroktātijas māte, tās tur ir daudz…