Vitol no Latvijas varētu pieprasīt 64 miljonu latu kompensāciju

Ventspils naftas lielākais akcionārs Vitol Group vērsies pie premjera Valda Dombrovska ar vēstuli, kurā uzsver, ka pārkāpts Latvijas un Šveices investīciju aizsardzības līgums un Vitol gatavojas pieprasīt no Latvijas atlīdzību 130 miljonu ASV dolāru (64 miljonu latu) apmērā.

Vēstulē arī uzvērts, ka atlīdzības summa varētu pieaugt līdz pat 300 miljoniem ASV dolāru (148,5 miljoniem latu), vēsta LETA.

Ja Latvijas valsts pusgada laikā nesperšot attiecīgos soļus, tikšot sākta starptautiskā lietvedība.

Vēstulē minēti vairāki Šveices un Latvijas investīciju aizsardzības līguma punkti, kuri esot pārkāpti. Līdz ar to uzņēmuma prasība ir par zaudējumu atlīdzību, jo Latvija pārkāpusi savus pienākumus saistībā ar Vitol ieguldījumiem VN un tās meitassabiedrībās, skaidro uzņēmumā.

Vēstulē teikts, ka Latvijas valstij ir pienākums nodrošināt pieņemamu, pārredzamu, paredzamu, viendabīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi bez neskaidrības vai diskriminācijas. Tāpat pienākums esot aizsargāt uzņēmuma tiesisko paļāvību attiecībā uz ieguldījumiem, izmantojot Latvijas tiesību sistēmu un veicot citus pasākumus.

Uzsvērts, ka 2006.gada oktobrī uzņēmums sniedzis būtisku ieguldījumu Latvijai, ar tai pilnībā piederošas meitassabiedrības Euromin Holdings (Cyprus) Limited starpniecību iegādājoties 34,75% VN akciju.

Ar Euromin starpniecību Vitol vēlāk palielināja savu dalību VN līdz 49,5%. Uzņēmuma ieguldījums esot ievērojams, un tas esot viens no lielākajiem ieguldījumiem ārvalstu sabiedrību vēsturē Latvijā.

Vēstulē Latvija aicināta uzsākt konsultācijas par līguma pārkāpumiem.

Vēstule nosūtīta arī Pasaules Bankas Starptautisko investīciju strīdu izlemšanas centram, Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisāram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Bankai un Latvijas Finanšu ministrijai.

Uzņēmuma pārstāvis, VN valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs iepriekš skaidroja, ka AS Latvijas Kuģniecība (LK) gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir ES normu pārkāpums.

Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā.