Osis: valdības īstenotā jostu savilkšanas politika bremzē ekonomikas atveseļošanos

Valdības īstenotās ekonomiskās politikas galvenā problēma ir tā, ka jostu savilkšanas politika saspiež jau tā depresīvo iekšējā tirgus pieprasījumu, tā bremzējot arī ekonomikas atveseļošanos, pārliecināts ekonomists Uldis Osis. Viņaprāt, atsevišķi rādītāji rada ilūziju, ka lietas sāk iet uz labo pusi, taču tas drīzāk notiek nevis pateicoties, bet, neskatoties uz valdības politiku.

Vai eirozonu gaida grūti laiki? Kā tas ietekmēs Latviju?

Eirozonu gaida pēckrīzes stagnācija vismaz 2-3 nākamo gadu garumā. Tās attīstības perspektīvas vairāk ir atkarīgas no Austrumu ekonomiskās izaugsmes, nekā no iekšējiem attīstības dzinuļiem. Tas izskaidrojams ar to, ka Rietumu pasaules tirgus ir piesātināts ar vairumu produktu un pakalpojumu, dzīves līmenis ir augsts, bet principiāli jaunu produktu, kuru patēriņš varētu stimulēt pieprasījumu, ir maz. Tādēļ Rietumu ekonomiskās attīstības pamatā turpinās dominēt parastā atražošana, kad pārsvarā tiek veikta produktu modernizēšana un pakalpojumu uzlabošana.

Savukārt Austrumos liela iedzīvotāju daļa tikai tagad sāk iesaistīties mūsdienu sabiedrības veidošanās procesā, to patēriņš kļūst komplicētāks, aug jaunas pilsētas, ražošanas sfērā notiek industrializācijas process, kuru Rietumu pasaule izgāja vēl 19. – 20. gadsimta sākumā. Tas rada lielu pieprasījumu, kas veicina Rietumu eksportu.

Saprotams, ka tas ir izdevīgi Latvijai, jo, lai gan tās ražošanas apjomi ir pārāk niecīgi, lai kaut ko varētu eksportēt uz milzīgo Austrumu tirgu, Latvijas eksportu un minimālu ekonomisko izaugsmi stimulē pieprasījums Eiropā.

Taču, ir arī pazīmes, ka Austrumu tirgus sāk pārkarst un, plīstot līdzīgiem kā pie mums burbuļiem, var sekot līdzīga krīze. Šādā gadījumā pasaule un arī Latvija, var ieslīgt ļoti smagā un ilgstošā recesijā.

Kāda šobrīd ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgū?

Latvijas konkurētspēja pasaules tirgū joprojām ir viena no zemākajām ES. Lai to paaugstinātu, ir jāveic reformas izglītības sistēmā, vairāk uzmanības veltot praktiskām zināšanām un iemaņām, attīstot profesionālo izglītību un būtiski samazinot izglītības iestāžu skaitu, resursus koncentrējot atlikušajās.

Vai šī brīža uzlabojumiem Latvijas ekonomikā ir daļēji sezonāls raksturs vai arī varam jau runāt par ekonomikas atlabšanu?

Es to raksturotu kā daļēju, nedrošu ekonomikas stabilizāciju ar virkni visai pretrunīgu tendenču. Piemēram,  rūpniecībā pieaug ražošanas apjoms un arī eksports, taču vēl straujāk pieaug arī imports. Līdz ar to tirdzniecības bilance saglabājas negatīva, kas nozīmē arī to, ka nepalielinās Latvijas konkurētspēja.

Cik drīz Latvijā varētu sākties ekonomikas augšupeja?

Ekonomikas augšupeja nav tik daudz laika jautājums, cik iepriekš minēto iekšējo un ārējo faktoru kombinācijas lieta. Piemēram, rodoties kādām problēmām Austrumu ekonomikā, saruks arī attīstība Eiropā, bet samērā maz konkurētspējīgā Latvijas ekonomika ar savu ekstensīvās attīstības modeli atkal var nonākt nopietnās grūtībās.

Cik efektīva, Jūsuprāt, ir valdības šobrīd īstenotā ekonomikas politika? Kādas kļūdas tiek pieļautas?

Valdības ekonomiskā politika ir neefektīva. Galvenā problēma ir tā, ka šī jostas savilkšanas politika «saspiež» jau tā depresīvo iekšējā tirgus pieprasījumu un līdz ar to arī bremzē ekonomikas atveseļošanos. Ekonomisti šādu politiku sauc par prociklisku, t.i. ekonomiskā cikla krīzes posma vēl lielāku saasināšanu.

Atsevišķi rādītāji, kā, piemēram, iekšzemes tirdzniecības apgrozījuma pieaugums, gan rada ilūziju, ka lietas sāk iet uz labo pusi. Taču, tas drīzāk notiek nevis pateicoties, bet, neskatoties uz valdības politiku – stabilizāciju vairāk veicina ārējie faktori. Tāpat būtu jāmin ārējie transferti, t.i., ārvalstīs strādājošo naudas pārvedumi Latvijā palikušajiem, kas kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomisko faktoru valstī kopumā.

Visai neprofesionāla ir arī valdības politika reformu jomā. Vairumā gadījumu tā aprobežojas tikai ar mehānisku izmaksu apcirpšanu, nevis ar reorganizāciju un pārstrukturēšanu, meklējot racionālākos valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu sniegšanas modeļus. Daudzos gadījumos šāda prakse ved nevis pie līdzekļu ekonomijas, bet tieši otrādi, to zaudēšanas un pat pie valsts prestiža graušanas.

Izskanējušas runas, ka līdzekļu iegūšanai nākamā gada budžetā varētu celt vairākus nodokļus. Vai tas sniegs gaidīto efektu?

Tas ir vēl viens valdības kļūdainas ekonomiskās politikas aspekts, kas vēl vairāk nosacīto ekonomikas šī brīža stabilitāti padara riskantāku un draud to izjaukt. Līdz ar to nodokļu celšana šādā situācijā var radīt pretēju efektu – budžeta ieņēmumi un deficīts nevis samazināsies, bet gan palielināsies.

Ēnu ekonomikas apmērs šogad sasniedz 32% no IKP, vai tas varētu samazināties?

Ēnu ekonomikas samazināšana būtu reālākā alternatīva budžeta apcirpšanai un nodokļu paaugstināšanai. Aplēses liecina, ka Latvijas ēnu ekonomikas samazināšana vismaz par 10 procentu punktiem ir pilnīgi reāla, ja vien tam ir politiska griba un attiecīga profesionalitāte. Tas nozīmē, ka nākamā gada plānoto budžeta deficīta samazināšanu, vismaz teorētiski, varētu veikt tikai aktīvi apkarojot ēnu ekonomiku, nevis samazinot budžeta izdevumus un paaugstinot nodokļus.

Vai simtlatnieku programma kaitē valsts ekonomikai?

Simtlatnieku programma ir noderīga krīzes apstākļos īstermiņā uz 3-6 mēnešiem, ne vairāk. Manuprāt, šobrīd, kad smagākais krīzes punkts ir aiz muguras, lielāka uzmanība būtu veltāma bezdarbnieku iesaistīšanai pastāvīgā darbā. Tādēļ simtlatnieku programmu vajadzētu pārtraukt.

Vai pensionēšanās vecuma paaugstināšana Latvijā ir neizbēgama? Kāpēc?

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ. Iedzīvotāju īpatsvars darbspējīgajā vecumā arvien samazinās. Ir, protams, arī alternatīvas, piemēram, darba spēka ievešana no citām valstīm. Taču, kā liecina vairāku Eiropas valstu pieredze, tas rada citas sociāla un politiska rakstura problēmas.