Šmidre: Latvijas telekomunikāciju politika bijusi dīvaina

Latvijā tuvāko piecu gadu laikā tiks izveidots centralizēts maģistrālo tīklu operators, kas nodrošinās vienmērīgu un godīgu konkurenci tirgū, prognozē Latvijas telekomunikāciju uzņēmējs Pēteris Šmidre.

Viņš intervijā BNN norāda, ka Latvijā arvien daudzos sektoros un valsts novados esot novērojams Lattelecom «monopola paveids», tomēr šāda situācija ilgstoši Eiropas Savienības valstī nebūšot iespējama. P. Šmidre uzskata, ka apvienotais Baltcom un Izzi uzņēmums būtu reāls pretsvars Lattelecom pozīcijām tirgū. Tomēr apvienošanās nenorit tik ātri kā gribētos, jo tiekot likti dažādi šķēršļi un izdarīts spiediens uz iesaistītajām amatpersonām. Tāpat Šmidre intervijā runā par dalību citos savos biznesos – nekustamo īpašumu un naftas ieguves biznesā.

Sākumam, vai varat sniegt jūsu vērtējumu par esošo situāciju telekomunikāciju tirgū, kā arī vērtējumu par vispārējo ekonomisko situāciju valstī?

Jā. Protams, mūsu dzīvi šeit diktē ekonomiskā situācija Eiropā un Amerikā. Bet es ļoti strikti dalu pasaules bēdas no mūs iekšējām bēdām. Viens ir tas, kas atnāk no ārpuses, bet otrs – kādas problēmas mums ir šeit – valsts iekšienē. Ja pa pasaules ekonomiku mēs varam spriest dikti gari, bet diez vai ļoti ātri tur varam kaut ko ietekmēt, tad par to, kas notiek mums te valsts iekšienē, šeit gan mums vajag kaut ko darīt. Jo ātrāk, jo labāk. Protams, pamatā ekonomikā šobrīd ir uzņemta kaut kāda politika, kura ļoti daudz tiek politizēta. Politikai, kurai pa priekšu iet sociālo jautājumu atrisinājumu karogs, kas no vienas puses ir labi, bet no otras puses, skaties kā gribi, ekonomiku nestimulē. Otrs mūsu karogs ir – būsim pirmie Eiropā pieņemto lēmumu un domu izpildē. Šī politika ekonomikai neko labu arī nedara. Starp šiem diviem karogiem mēs pirmie izpildīsim to, ko prasa Eiropa, izpildīsim jautājumus tā, lai politiski būtu labvēlīga situācija, palīdzēsim tiem, kuriem sociālie jautājumi ir svarīgi utt.. Es šos jautājumus skaļi nesaukšu, tāpēc, ka citādi es atkal būšu sliktais, bet ekonomikā ir tāda pati zinātne kā matemātika un fizika. Tur izdomāt neko nevar, tur cipari paši par sevi, kā saka, nerādīsies. Vajag vai nu mazāk pelnīt, vai mazāk tērēt. Lai vairāk pelnītu, vajag būt konkurētspējīgiem Eiropas tirgū. Un šajā situācijā, ja mēs pirmie būsim, tie, kuri izpildīs Eiropas kaut kādas domas uz centralizāciju, tad Eiropā būt konkurētspējīgiem ir diezgan grūti.

Šī brīža un iepriekšējā valdība ļoti smalki, ļoti palēnām iet tādā kaut kādā pareizā virzienā, protams, visiem gribētos, lai tas būtu ātrāk, bet es domāju – jāpatur galvā galvenais mērķis, kas būtu tieši valsts ekonomika. Valsts intereses. Protams, visi būtu priecīgi, ja Eiropa būtu vienota, viss būtu skaists un visiem būtu labi, bet mēs redzam, ka tas tā nav – diemžēl. Ja mēs runājam par kaut kādām Eiropas centralizācijas direktīvām un tā tālāk, tad mēs redzam, jā, ka tas arī ir pareizi. Bet valstis atsevišķi arī vēl eksistē un katra valsts cīnās par savu ekonomisko eksistenci.

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis par Eiropas Savienības nākotni. Kā jūs īsti skatāties uz ES nākotni? Kā uzņēmējs?

Es esmu tālu no kaut kādiem ekstrēmiskiem izteicieniem, ka ES neizturēs, viņa sabruks utml. Tomēr ekonomiskā Eiropa jau ir diezgan cieši sasaistīta kopā un tagad, pie jebkurām ekonomiskām kataklizmām, protams, labāk ir turēties vienotāk.

Par Eiropu daudz ko var runāt un par Eiropas problēmām bieži vien runā tad, kad cilvēki runā par attīstības tempiem. Protams, Indija un Ķīna attīstās ar tādiem tempiem, ar kādiem Eiropa neattīstās. Bet, nu tā godīgi runājot, vajag jau paskatīties, no kura līmeņa viņi attīstās. Tie pamata cipari, ar kuriem būtu šis valstis jāsalīdzina uz vienu iedzīvotāju ir ar lielu atšķirību. Ir pilnīgi skaidrs, ka tur jebkurai valsts, kurai mēs tagad aplaudējam, ir diezgan tālu līdz tam līmenim, kurš ir Eiropā.

Ja vērtējam tieši konkrēti telekomunikāciju, TV un interneta tirgu Latvijā?

Situācija ir tāda – tirgus mainās ļoti ātri. Mūsu galvenais operators Lattelecom pāriet no viena monopola stāvokļa, kāds viņam bija uz fiksēto telefona līniju, uz to tirgus daļu, kura it kā būtu jābūt konkurences daļai. Pie tam, pa ceļam arī mēģina sagrābt visu, kas ir tāds monopolitisks vēl kaut kur palicis. Piemēram, virszemes televīzija lauku rajonos. Konkurence tur nav. Pēc tam šie triki ar nacionālo kanālu izplatīšanu, arī tāds interesants variants ir… Ja privāts uzņēmums izplata nacionālos kanālus, par ko ņem naudu no tiem pašiem nacionālajiem kanāliem, bet vienlaikus konkurē ar visiem pārējiem TV pakalpojumu sniedzējiem, kuri par to maksā, tad sanāk tāda interesanta kombinācija. Es domāju, Eiropā tas nevar pastāvēt ilgi. Tāds modelis var būt tikai uz laiku. Tomēr, jebkurā gadījumā, tik liela tīkla kā Lattelecom nevienam citam nav…

Un nebūs arī?

Būs, būs. Bet no Eiropas viedokļa, pareiza attīstība būtu mazliet citā virzienā, nevis paralēlu tīklu izbūvē. Respektīvi, vienam operatoram, teiksim nacionālam operatoram, privāts vai valsts, tas nav svarīgi, vajadzētu nodrošināt visus maģistrālos datu pārraides tīklus. Un tad šis operators sniedz savus pakalpojumus tālāk visiem tirgus dalībniekiem. Lai varētu eksistēt konkurence, ir vajadzīgs stingrs regulators, kurš uztur to kopējo pieeju uz noteikumiem un cenām.

Šāds modelis jau ir arī citās valstīs?

Jā. Bet mūsu regulators pateica, ka tā nav pozitīva pieredze Eiropā. Nu tas jau atkal ir vecs stāsts. Tā nav pozitīva pieredze kam? Monopolistam? Protams! Bet ja, teiksim, mēs runājam par valsti, ka mums ir jānodrošina pēc iespējas ātrāka tehnoloģijas attīstība, ka pārraidei ir jābūt līdz katrai mājai un līdz katram cilvēkam, par zemāko cenu, tad šādā modelī tas tiek nodrošināts. Liels operators no tā, protams, cieš. Viņam nav vairāk tik liela tirgus daļa, nav, kā saka, pilnīga ķēde no pašas augšas līdz pašām beigām. No viņa, redz, ir atkarīgs jebkurš patērētājs.

Sanāk, katrs uzņēmums būvē savu tīklu, tai skaitā arī maģistrālos? Rokam ielas augšā vairākas reizes?

Praktiski, jā.

Sanāk tāda kā tīklu pārklāšanās… Kāds būtu risinājums?

Mūsu telekomunikāciju attīstības politika diemžēl no paša, paša sākuma, teiksim, no neatkarības laikiem ir ļoti dīvaina. Nav nekāda koncentrācija, naudas taupīšana vai kaut kādas telekomunikāciju attīstības koordinēšanas. Diemžēl nav. Piemēru, cik gribiet, katrā kalnā mums stāv trīs torņi, katrā mājā mums ir pieci kabeļi utt. Tas notiek tāpēc, ka politika nebija vairāk kontrolēta un koordinēta no valsts institūciju puses. Šī politika un attīstība, teiksim tā, no valsts puses tika atdota. Ir liels uzņēmums, viss tas, kas kādreiz piederēja ministrijām, mēs to atdevām, Nu tad viņš, lai arī uztaisa kaut kādu modernizāciju, gan jau viņi zina, ko un kā darīt. Izrādās, nē. Bet tur arī ir ļoti interesanta lieta, sakarā ar to, ka ar Lattelecom praktiski divdesmit gadus nevarēja vienoties par to, lai viņu maģistrāles tīklus izmantotu par paritātes tīkliem. Vienkārši tur neviens netika laists iekšā. Pa šo laiku praktiski izauguši paralēli tīkli. Lattelecom šodien vairs nav vienīgais ar maģistrālajiem tīkliem. Pilsētās viennozīmīgi nav vienīgais, un ārpus pilsētas savus tīklus ir uzbūvējuši Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš būvē, mobilie telefonu operatori atsevišķi būvēs savus tīklus. Vienu vārdu sakot, tas, ka mums uz katra kalna un stūra ir trīs stacijas, tas pats notiek arī zem zemes un virszemē. Diemžēl tas tā ir.

Sanāk liekas izmaksas tīkla izveidē… Tas viss tiek novelts uz klientu pleciem?

Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksas Latvijā ir ļoti zemas. Kas notiek? Piemēram, tās investīcijas, kas ir ieguldītas telekomunikācijā, ir ilgtermiņa investīcijas, un vienmēr tā arī ir bijis. Kabelis ir izrakts. Viņš vairāk tur nekādus lielos izdevumus neprasa, jo galvenās investīcijas jau ir ieguldītas. Kas tagad notiek? Notiek konkurence, notiek cenu samazināšana. Sevišķi asi tas jūtams tagad, kad pirktspēja ir samazinājusies. To kā pirmie sajuta mobilie operatori. Tagad viņiem, es domāju, tas jau ir pāri. Pagājušais gads viņiem bija grūts. Tagad šis problēmas nonākušas līdz interneta provaideriem.

Kā tas izpaužas? Drastiska izmaksu samazināšana?

Jā. Visi samazina izmaksas. Konkurences situācijā pacelt cenas nevar. Taisnība gan, kā kurš. Teiksim, Lattelecom, kur var, kaut kur laukos, tur pielika. Piemēram par rēķinu izsūtīšanu obligāti jāmaksā visiem tagad. Un tad vēl šur tur. Bet tas principiāli nemaina situāciju, viņa ir tāda, kāda ir.

Kāda bija Baltcom pieredze? Kā jūs tikāt galā ar izmaksām?

Tā kā visi – griezām.

Cik uzticami ir Baltcom darbinieki? Kadru mainību izmaksu samazināšana ietekmēja?

Nu, nezinu. Mums īpaši žēloties par saviem darbiniekiem būtu grēks. Tā ir komanda, strādājam kopā ilgus gadus. Ir gadījumi, kad vajag, teiksim, šķirties no dažiem cilvēkiem, bet tur neko nevar darīt. Tomēr kopumā komanda turas kā armija.

Varētu pat teikt, ka saliedētība ir pat kļuvusi lielāka.

Runājot par konsolidāciju, kādā statusā tagad ir apvienošanās ar Izzi?

Nu ir aktuāli, cik viņa ir iespējama un kas tur būs, grūti pateikt, pārrunas iet, viss notiek, viss kustās.

Ja tas izdotos, ko tas nozīmētu Latvijas tirgum? Vai šāds uzņēmums varētu būtu tāds liels pretsvars tam pašam Lattelecom?

Nē, nu, protams, redziet, mēs tagad aizgājām līdz tam, ka tirgus ir tāds, kāds viņš ir, praktiski gan Izzi, gan Baltcom nav tādu tirgus teritoriju un zonu, kur nebūtu konkurences, atšķirībā no Lattelecom.

Apvienojoties cenas nevarētu īpaši palielināties, jo tirgus to diktē, bet ne tāpēc, ka mēs esam labi vai slikti, gribam vai negribam. Tas ir elementāri, tāda ir situācija tirgū.

Bet mēs varētu samazināt izdevumus. Tas ir arī tas, no kā Lattelecom baidās. Es šad tad smejos, ka divdesmit gadus te konkurēju ar Lattelecom, bet tomēr esmu sagaidījis to momentu, kad Lattelecom biedē cilvēkus ar Baltcom monopolu (smejas). Tomēr esmu nodzīvojis līdz tādam brīdim.

Apvienošanās samazinātu izdevumus, tas būtu ļoti nopietns konkurents Lattelecom. Jau šodien situācija ir tāda, ka, ja mēs paņemam rupji ciparus un salīdzinām tos būs interesanta aina. Lattelecom ir kaut kur četras reizes vairāk klientu. 2009. gadā Lattelecom apgrozījums bija aptuveni 140 milj. latu, Baltcom bija ap 16 milj. latu. Ja klientu loks, ko mēs apkalpojam Baltcom, no Lattelecom atšķiras 4 reizes, tad nauda, ko viens vai otrs par to saņem, atšķiras gandrīz vai 8 reizes.

Jo?

Jo no katra pakalpojuma Lattelecom saņem praktiski divreiz vairāk naudas nekā Baltcom. Nu tagad jūs saprotiet, kas tas ir par draudu viņiem. Ja mēs reāli konkurēsim, tad ieņēmumiem ir jāizlīdzinās. Tīri pēc teorijas viņu ieņēmumiem ir jāsamazinās divas reizes. Pie nosacījuma, ja mēs konkurējam. Un tur, kur mēs konkurējam, tā arī ir. Ir jāņem vērā arī pozīcijas, teiksim, mēs esam samazinājuši pēdējā gadā, pēdējā pusgada laikā visus izdevumus, Lattelecom vienmēr tā situācija nav tāda bijusi, viņi ir kāpinājuši apgriezienus. Jā, viņiem ir rezerve, protams. Viņiem ir fenomenāla rezerve un apgrozījums. Bet viņiem tā rezerve ir vēl no tā paša fiksētā telefona. Lattelecom no šiem 140 miljoniem kādus 70 miljonus iegūst no fiksētās telefona līnijas un vēl 20 miljonus no starpsarunām.

Apvienošanās ar Izzi tagad ir Konkurences padomes rokās?

Jā, viņi solījās līdz novembra vidum mums kaut ko atbildēt. Ir jau termiņš pienācis. Pagājuši četri mēneši. Viņi gribēja kaut ko jau ātrāk darīt, teica, ka Lattelecom trako un tā tālāk.

Gribat teikt, ka Konkurences padomes aktivitātes ir Lattelecom iespaidā?

Nē, nu kā. Strādā jau viņi godīgi, mēģina darīt visu, ko var darīt, un tā tālāk, bet, kā lai saka, spiediens ir. Cik mums tiesas lietas vien ir….

Starp citu, kā jums sokas ar naftas ieguves biznesu? Arvien tupināt ieguldīt? (P. Šmidre jau daudzus gadus iegulda naudu naftas ieguves biznesā Latvijā)

Ak, Dievs. Nu turpinu, turpinu….

Vēl ticat, ka izdosies?

Ko citu tagad darīt? Tik daudz naudas ir ieguldīts, ka nevar vairs neticēt.

Bet tur kāds progress ir panākts?

Nu, ir jau zināms progress. Vēl ne materiālais, bet morālais ir.

Cik jums cilvēki strādā šajā projektā šobrīd?

Tur pastāvīgi strādā kāda grupa. Ir daudzi konsultanti, kas ir piesaistīti, strādājam ar visu pasauli – vācieši, holandieši. Tagad tur vācieši strādā.

Kā jūs pats sev iekšēji cerat, kad sasniegsiet materiālu rezultātu?

Nebūs tur brīnumi, uz brīnumiem mums nav ko gaidīt. Mēs iegūsim pieredzi, varēsim tālāk strādāt… Panāksim kvalitāti, un tas jau būs labi.

Runājot par nekustamā īpašuma biznesu… Vai tirgus «atjaunosies»? Vai mēģināsiet atkal kaut ko attīstīt vai esat tā kā «apdedzinājies»?

Nu tur ne tikai kļūdas, tur daudz iekšēju problēmu man bija. Tāpēc arī viss tā sanāca. Nevar teikt, tas bizness ir slikts vai labs. Jebkurām nozarēm ir pareizi virzieni, nepareizi virzieni, kaut kādas kļūdas darītas, tas no biznesa veida nav atkarīgs. Jautājums, kas jāņem vērā tajās lietās – lai tev ir stipra komanda. Tas ir galvenais. Nevajag darīt to, ko tu nezini vai neproti! Ir jāsaprot… Ja nesaproti, tad ir kārtīgi jāpamācās un tad jālien iekšā.

Tad pieļaujat atgriešanos nekustamo īpašumu biznesā? Jūs nesakāt – nē?

Nē, protams, ka nesaku nē. Cita lieta, daudzi cer, ka nekustamā īpašuma bizness ies uz to pašu vietu, kur tas bija. Tam gan neticu. Ja tā būs puse no tā kas bija, tad mēs būsim laimīgi.

Kā domājat. Līdz ar jaunām tehnoloģijām un to ieviešanu, vai saskatāt iespēju, ka robežas starp dažādiem pakalpojumiem izzudīs, un radīsies jaunas tirgus nišas? Daudzi uzskata, ka tādējādi būs iespējams konkurēt ar jau esošiem tirgus spēlētājiem… Ar tiem pašiem mobilo sakaru operatoriem… Vai tomēr tirgus jau ir aizņemts?

Es domāju, ka konkurence izveidosies arvien asāka. Nākotnē tiks izveidots maģistrālo tīklu turētājs, kurš pārvaldīs gan fiksēto, gan mobilo, gan datu pārraides tīklu utt. Vairāk nav svarīgi un nebūs svarīgi, vai tev optika aiziet līdz šejienei vai līdz turienei. Vai ar ceturtās paaudzes tehnoloģijām viņu tālāk izplatīs vienā frekvencē, vai otrā. Tāpēc, ka tur ir ļoti liela kapacitāte. Protams, viss atkarīgs arī no iekšējās politikas.

Otrais virziens, es domāju būs saturs, jeb satura pasniegšanas veids. Trešais būs servisa kompānijas, kas apkalpos klientu, kaut ko viņam piedāvās, un kuras kontaktēsies ar cilvēkiem. Lūk, tādi trīs pamatvirzieni, no kuriem iziet, un katram no šiem virzieniem jāattīstās uz konkurences pamata. Lūk kāds tas modelītis man stāv priekšā, burtiski nākošos piecos gados noteikti.