Abdulmuslimovs: Latvijā neeksistē čečenu mafija

Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki, uzskata Čečenijas-Ingušijas autonomajā republikā dzimušais uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, kurš Latvijā dzīvo kopš deviņdesmito gadu vidus.

Cilvēki jauc un domā, ka visnetīrākā joma ir politika. Nē, tas ir bizness. Latvija ir ļoti maza valsts, un konkurence ir nesamērīgi liela. Latvijā jo īpaši netīri tas ir tāpēc, ka bizness un politika ir kā divas māsas, saaugušas kopā. Ja kādam cilvēkam izdosies biznesu atdalīt no politikas, tad visa tauta viņu pielūgs. Tā jau Latvijā ir tradīcija – cilvēks iet biznesā, lai stutētu savas politiskās ambīcijas, vai iet politikā, lai glābtu biznesu. Sanāk apburtais loks, ko es gribu šeit pārraut, intervijā Latvijas Avīzei norāda uzņēmējs.

Viņaprāt, noslēgtais loks ir visu mazu valstu problēma. Bet Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt. Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam. Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos. Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest, domā Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš uzsvēris, ka Latvijā čečenu mafija neeksistē, savukārt čečenu tautības cilvēki Krievijas Federācijā un daudzviet Eiropā cieš no aizspriedumu nastas, ko radījusi valsts mēroga propaganda Krievijā un plašsaziņas līdzekļos. Un tagad šādus stereotipus veicina arī Latvijas mediji.