Eiropas Savienības finanšu ministri ir vienojušies par kārtību, kādā slēgt maksātnespējīgas bankas. Šī kārtība ir tā saucamās «banku savienības» izveides stūrakmens, kuras mērķis savukārt ir nepieļaut nesenās finanšu krīzes atkārtošanos.
Briselē 18.decembrī panāktā vienošanās tiks piemērota 17 eirozonas valstīm (no nākamā gada arī Latvijai), bet pārējās ES dalībvalstis varēs ieviest jauno kārtību pēc pašu vēlēšanās.
Ministru panāktais kompromiss paredz, ka līdzekļi, kas nepieciešami maksātnespējīgo kredītiestāžu slēgšanai būs jāiemaksā pašām bankām kā valsts nodevas tā, lai desmit gadu laikā tiktu izveidots «vienotais noregulējuma fonds» ar uzkrātiem 55 miljardiem eiro (38 miljardiem latu).
Fondu pārvaldīs jaunizveidojamā «noregulējuma valde», kuras sastāvā būs direktors, četri iecelti locekļi un pārstāvji no dalībvalstu maksātnespējas administrācijām, kas izvērtēs, kā rīkoties, ja kāda banka nonāks tuvu maksātnespējai.
Aizvadītajās nedēļās ES finanšu ministriem strīdus ābols bijis jautājums par to, kam uzticēt tiesības pieņemt galīgo lēmumu par bankas slēgšanu. Pašlaik ministri ir vienojušies, ka lemšanā būs iesaistīta Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un jaunā noregulējuma valde.
Tomēr, kā vēsta EU Observer, galīgo lēmumu par bankas likvidācijas uzsākšanu pieņems finanšu ministri, pamatojoties uz ES Padomes balsojumu.
Ref: 111.111.102.645