Saeimas deputāti apsver iespēju rosināt tiesībsarga Jura Jansona atcelšanu no amata, ņemot vērā, ka ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš, būdams Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās (ĪUMEPL) sekretariāta vadītājs, nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus. Šāds pārkāpums saskaņā ar likumu nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija trīs tiesnešu sastāvā nolēmusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pamatoti noraidījusi Jura Jansona sūdzību par piemēroto disciplinārsodu, vēsta portāls Pietiek.
Sodu viņš saņēma ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres, tagadējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas rīkojumu vēl 2009.gadā, tātad vēl pirms kandidēšanas uz tiesībsarga amatu. Viņam tika noteikts disciplinārsods, ieturot 10% no mēnešalgas trīs mēnešus par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu.
Saskaņā ar tiesas spriedumu Jansons, atbrīvojot no darba divas ĪUMEPL darbinieces, nepamatoti bija izmaksājis kompensācijas divu mēnešalgu apmērā, bet vienai darbiniecei izmaksājis pabalstu sakarā ar tēva nāvi, kas bijis lielāks nekā valstī noteiktie “griesti”, kas tolaik bija 1 000 latu. Tādējādi viņš nodarījis valstij zaudējumus vairāk nekā 3 300 latu (4 695 eiro) apmērā.
Par šiem pārkāpumiem Jansonam bija noteikts disciplinārsods, ko viņš pārsūdzējis. Visas tiesu instances lēmušas, ka viņš sodīts pamatoti un tagad ar Augstākās tiesas lēmumu spriedums ir stājies spēkā. Saskaņā ar Tiesībsarga biroja likumu Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Par tiesībsarga izvēli atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs sarunā ar portālu norādīja, ka ir jāizvērtē, cik šis pārkāpums ir nopietns. «Iepazīšos ar šo lietu tuvāk, pagaidām par to nebiju informēts,» sacīja Cilevičs. Pēc viņa teiktā, tiesībsarga pilnvaru termiņš jau iet uz beigām un, iespējams, pašreiz nav nepieciešamības lemt par viņa atbrīvošanu.
Kareivīgāk noskaņota bija šīs pašas komisijas locekle Inese Laizāne, kura uzskata, ka tiesībsargam pašam vajadzētu izradīt cienīgu uzvedību un, pamatojoties uz nesavienojamību, atkāpties. Laizāne apgalvoja, ka nākamnedēļ noteikti šo jautājumu pārrunās Saeimas komisijā un, ja vien tas ir Saeimas kompetencē, spriedīs par iespēju atbrīvot tiesībsargu no amata.
Savukārt pats Jansons savā Facebook profilā ir ierakstījis: «Apsveru demisiju… Lai jau tiem gudriniekiem tiek prieciņš! Un ar Dombrovska veiksmes stāstu tik un tā rēķinus samaksāt ir grūti.»
102.000.102.6688
kauns, ka Latvijai ir tāds tiesībsargs, kurš kaut ko tādu var ierakstīt FB
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) uzskata, ka ir organizēta provokācija pret Tiesībsargu Juri Jansonu, lai piespiestu aizvērt muti Tiesībsargam, apturēt Tiesībsarga un tā biroja aktivitātes cilvēktiesību aizstāvības jomā, pozitīvu un veiksmīgu darbību pilsoņu un sabiedrības interesēs.
Arodbiedrība nosoda organizēto provokāciju pret Tiesībsargu un aicina provokācijas organizatorus pārtraukt nodarīt kaitējumu Latvijai, tās tautai un sabiedrībai. Savukārt Tiesībsargam Jurim Jansonam nav tiesības demisionēt, jo tā būs gļēvulība un pakļaušanās spēkiem, kuri grib nodarīt kaitējumu Latvijai.
klausoties Jansona pēdējos izteikumos, nemaz nav žēl, ja arī tā ir provokācija