Grozījumos Civilprocesa likumā būtu jāparedz iespēja izsolīt īpašumu ar visiem parādiem, norādījusi Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Jau vēstīts, ka atbildīgajām ministrijām divu nedēļu laikā jāizvērtē iespējamie grozījumi Civilprocesa likumā, saskaņā ar kuriem komunālo pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar kreditētājiem būtu priekšroka, sadalot parādnieka īpašuma izsolē iegūtos līdzekļus.
Urpena norādīja, ka jebkurš parāds ir jāsamaksā tam, kas to ir uzkrājis, taču gadījumos, kad banka jau atsavina īpašumu, cilvēks to nevar izdarīt, jo ir faktiski maksātnespējīgs, tāpēc nepieciešams meklēt risinājumu.
«Tādēļ EM uzskata, ka šis varētu būt izņēmuma gadījums, kad tiek pieļauts izsolīt īpašumu ar visiem parādiem, taču nosakot arī to, ka parādu apjoms, ko var atgūt, ir 10% robežās no kopējā apgrūtinājuma īpašumam,» portālam Nozare.lv sacīja Urpena.
Tāpat Urpena informēja, ka EM ir sagatavojusi attiecīgos grozījumus Civilprocesa likumā un patlaban tos saskaņo ar Tieslietu ministriju.
Jau vēstīts, ka atbildīgajām ministrijām divu nedēļu laikā jāizvērtē iespējamie grozījumi Civilprocesa likumā, 9.novembrī lēma valdība.
Namu pārvaldes bija lūgušas tās noteikt par prioritārākām, salīdzinot ar bankām. Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādījuši, ka jau šovasar nākusi klajā ar priekšlikumu mainīt kārtību, kā, realizējot mantu, tiek pildītas saistības. Taču pret to iestājušās citas iesaistītās puses, tādēļ iecere netika virzīta tālāk.
Bija iecerēts noteikt, ka pakalpojumu sniedzēji varēs saņemt 10% no kopējā parāda apjoma.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzklausot informāciju par šo situāciju, aicināja atbildīgās ministrijas vēlreiz izvērtēt ideju.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevkis savukārt aicināja respektēt finanšu sektoru un iesaistīt diskusijā arī to, jo tas, viņaprāt, ir fundamentāls jautājums. Arī Tieslietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka runa ir par sistēmisku reformu, tādēļ jāizvērtē, kādas būs lēmuma sekas.
Vides ministrs Raimonds Vējonis, kura vadītajai ministrijai tiks nodotas arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietas, valdības sēdē minēja, ka intereses ir jāsabalansē, taču svarīgi, lai arī pašvaldību uzņēmumi, kas daudzviet ir pakalpojumu sniedzēji, nepaliek bešā.