Četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret Starptautisko lidostu Rīga tā dēvētajā «Ryanair atlaižu lietā» no Rīgas apgabaltiesas paklusām nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību.
Pēc portāla Pietiek rīcībā esošās informācijas, Latgales apgabaltiesā pirmdien, 7.aprīlī, saņemta Starptautiskās lidostas Rīga pretprasība, kas no airBaltic prasa vairāk nekā 16 miljonus eiro lielā parāda apmaksu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Šāds lidostas lēmums ir pretējs līdz šim pildītajam Satiksmes ministrijas (SM) politiskajam uzstādījumam – neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.
Pēc portāla rīcībā esošās informācijas no avotiem SM šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.
Lai gan iepriekš publiskajā telpā spekulēts ar lielākām summām, pēc portāla rīcībā esošās informācijas airBaltic no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Tomēr realitātē airBaltic prasītā summa tiešām var izrādīties būtiski lielāka, jo airBaltic advokāti, 2013. gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.
Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams – vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm. Lidostas Rīga valdē nesen ieceltā, satiksmes ministra Anrija Matīsa partijas biedre Olita Augustovska pilnvarota atbildēt par finansēm. Publiski tiek apgalvots, ka lēmumus lidostas valde pieņem patstāvīgi un politiski norādījumi kapitālsabiedrību vadībai tiek doti vienīgi mutiski un šaurā lokā.
Tomēr avoti SM norādījuši uz sakritību, ka pirms būtisku lēmumu pieņemšanas pie Matīsa redzami gan Augustovska, gan lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Mūrnieks un Augustovska SM redzēti arī piektdien, pēc kā dažas stundas vēlāk sasaukta lidostas valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par pretprasības iesniegšanu pret airBaltic Latgales apgabaltiesā.
Pirmās aizdomas par iespējamu shēmu izraisīja informācija par šīs daudzmiljonu lietas nodošanu izskatīšanai Rēzeknē. Šo lēmumu ierosinājusi jaunieceltā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Lai to izdarītu, izmantota jaunā Civilprocesa likuma norma, kuru Saeima pieņēma tikai 19.decembrī. Tā atļauj tiesvedībā jau pieņemtu lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Šie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā tikai 2. janvārī un Saeimā tos virzīja iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Latgales apgabaltiesa Rēzeknē saņēmusi lidostas Rīga pretprasību pret lidsabiedrību airBaltic, bet tiesas sēdes datums lietā, kuru iztiesās tiesnese Lohova, vēl nav noteikts.
Ref: 102.000.102.7059