«Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai Latvijā, Satiksmes ministrija mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,» uzskata biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
«Lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums,» turpina Bērziņš.
Satiksmes ministrija Ministru kabinetam ir pieprasījusi papildus piešķirt 7,9 miljonus eiro ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai. No šīs summas 1,9 miljoni eiro paredzēti tiltu remontam – astoņu tiltu sakārtošanai un projektēšanas darbu sākšanai 15 tiltiem. Vēl trīs miljoni eiro plānoti nepieciešamo ikdienas uzturēšanas pasākumu veikšanai uz 163 tiltiem.
Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro (107 miljoni latu).
Pēdējos gados Latvijā vidēji tiek atjaunoti tikai deviņi tilti. «Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti. Turklāt valstī vēl ir 1 014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies,» skaidro Bērziņš.
2014.-2016.gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad – 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā – desmit tiltus par 11,3 miljoniem eiro.
«Šādi tempi ir nepietiekami, tāpēc LCB aicina beigt izlīdzēties ar plāksteriem un Satiksmes ministrijai un valdībai atrast spēkus, lai tomēr izstrādātu kompleksu un reālu risinājumu, nodrošinot arī nepieciešamo finansējumu,» uzsver biedrības valdes priekšsēdētājs.
Jāpiebilst, ka valdība otrdien, 22.aprīlī, neatbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu piešķirt papildu ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai 7,9 miljonus eiro.
Ministri pēc divām līdz trīs nedēļām gaida precizētu ministrijas informatīvo ziņojumu.
Finanšu ministrija nepiekrita, ka finansējums tiek ņemts no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», jo, pēc finanšu ministra Andra Vilka domām, ar šiem līdzekļiem ir jārīkojas ļoti uzmanīgi. Viņš skaidroja, ka ir jāņem vērā notikumu attīstība Ukrainā, kas var ietekmēt arī Latvijas ekonomiku.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss gan emocionālā uzrunā ministriem skaidroja, ka šī ir investīcija Latvijas infrastruktūrā, lai zemnieki var turpināt strādāt, bet lauku iedzīvotāji – nokļūt darbā un skolās. Tomēr tas valdības lēmumu nemainīja.
Šajā pavasarī pēc siltās ziemas īpaši slikts stāvoklis fiksēts uz vietējiem ceļiem, tāpēc to stāvokļa uzlabošanai pieprasīti trīs miljoni eiro. Turklāt vēl papildus tiem tiks novirzīti septiņi miljoni eiro, kurus izdevies ietaupīt uz bedrīšu remontu rēķina, jo to šogad esot aptuveni divas reizes mazāk nekā pērn.
Finanšu līdzekļi tiek prasīti šogad, jo šī gada budžeta veidošanas periodā vēl nebija pabeigts apsekojums par tiltu stāvokli Latvijā. Tā kā situācija esot kritiska, tad nolemts līdzekļus papildus prasīt tagad, lai šogad jau varētu sākt konkrētus remontdarbus. Ja līdzekļi netikšot piešķirti, tas nozīmēšot, ka darbi tiks atlikti uz 2015.gadu, un tas savukārt nozīmējot, ka konkrēto tiltu sakārtošanai vajadzēs vēl vairāk resursu. Turklāt uz vairākiem tiltiem nāksies ierobežot satiksmi. Patlaban tādi jau esot 54 tilti, pērn – 42.
Latvijas Valsts ceļi skaidro, ka valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, 55% jeb 523 tilti no tiem ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī.
Tiltu remonta deficīts, piemēram, 2013.gadā esot 152,2 miljoni eiro, 2008.gadā – 157,8 miljoni eiro, bet 2003.gadā – 118,7 miljoni eiro, aprēķināts uzņēmumā.
Ref: 102.000.102.7146
zinot, kā pie mums labo ceļus, gribas aizstāvēt valdību, kas to naudu nedod, jo nākamgad taču vajadzēs atkal un tikpat daudz!