Tiesvedībā starp lidsabiedrību airBaltic un Starptautisko lidostu Rīga, kurā abas puses viena otrai izvirza daudzmiljonu prasības par zaudējumu piedziņu, tiek gatavots mierizlīgums. Tā summa varētu vairākkārt pārsniegt līdz šim pieteiktās prasījuma summas, liecina portāla Pietiek rīcībā esošā informācija.
airBaltic piedāvātajā mierizlīguma projektā, ar ko vēl pirms Lieldienām iepazīstināta Satiksmes ministrijas (SM) vadība, lidsabiedrības nolīgtie advokāti vairs nebalstās 14 miljonu eiro prasībā pret lidostu Rīga par diskriminējoši augstu cenu prasīšanu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair noteiktajām cenām. Zvērinātu advokātu birojā Magnusson tapušais mierizlīguma projekts balstās auditorfirmas Ernst&Young aprēķinos par airBaltic iespējamo peļņu, ja 2004.gadā lidostā Rīga nebūtu ienācis Ryanair.
Ar konfidenciālā atzinuma argumentāciju portālam vēl nav izdevies iepazīties, tomēr informētas SM amatpersonas ir apstiprinājušas, ka runa ir par aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumiem, kurus airBaltic it kā cietusi lidostas Rīga diskriminējošās cenu politikas dēļ. Iespējamā mierizlīguma summa starp airBaltic un lidostu Rīga vēl nav zināma, jo ir pārrunu procesā. Turklāt, kā uzsvēra SM amatpersonas, mierizlīgums, ja tiks panākts, tad tikai tiesas zālē. Latgales apgabaltiesā Rēzeknē, uz kurieni aprīlī no Rīgas apgabaltiesas klusi aizceļoja šī daudzmiljonu tiesvedība, tā pastiprinot aizdomas par finanšu shēmas gatavošanu, tiesas sēde šajā lietā nolikta uz 21.maiju.
Mierizlīgums starp divām SM kapitālsabiedrībām varētu kalpot kā juridisks rāmis līdzekļu iepludināšanai airBaltic un tiek uzskatīts par daļu no plašākas vienošanās starp lidsabiedrības bijušajiem akcionāriem un valsti, lai airBaltic atbrīvotu no tiesvedībām, padarot iespējamu arī investora piesaisti. Pēdējās nedēļās panākti vairāki izlīgumi tiesvedībās, kurās iesaistīts bijušais airBaltic akcionārs, Bertolta Flika Baltijas aviācijas sistēmas, likvidējamās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics un lidsabiedrība airBaltic.
Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss vēstulē vēl pirms Lieldienām informējis satiksmes ministru Anriju Matīsu, ka nepiekrīt lidostas Rīga iesniegtajai pretprasībai, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic, pēc kuras pieteikuma savulaik tika uzsākta lieta, no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar Īrijas zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Jau iepriekš bija skaidrs, ka airBaltic prasītā summa var izrādīties būtiski lielāka, jo lidsabiedrības advokāti, 2013.gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret lidostu Rīga tā dēvētajā «Ryanair atlaižu lietā» no Rīgas apgabaltiesas paklusām tika nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību. Lidostas pēkšņais lēmums vērsties pret airBaltic ar pretprasību brīdī, kad lieta aizceļojusi uz Rēzekni, ir pretējs līdz šim pildītajam SM politiskajam uzstādījumam – neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.
Šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem jau aprīļa sākumā tika saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.
Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams – vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm.
Ref: 102.000.102.7188