Aizsardzības ministrija (AM) pēdējā laikā saņēmusi ļoti daudz pārmetumu no NATO dalībvalstīm par neatbilstošu finansējumu aizsardzībai, stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Vējonis atgādināja, ka Latvijas aizsardzības budžets neatbilst iepriekš pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, proti, Latvija apņēmusies līdz 2020.gadam aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta.
«Pašlaik aizsardzībai tiek atvēlēti 0,91% no IKP, taču Ukrainas krīzes situācijā mēs esam saņēmuši ļoti daudz pārmetumu no NATO dalībvalstīm, ka mēs regulāri nepildām savas saistības, tajā pašā laikā aicinot palielināt daudz lielāku NATO klātbūtni šeit reģionā. Tas nav pārmetums ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvas kolēģiem,» uzsvēra Vējonis.
Kā ziņots, apstiprinātā aizsardzības izdevumu bāze patlaban nerada pieauguma tendenci un nevienā no turpmākajiem gadiem nesasniedz pat 1% no iekšzemes kopprodukta. Latvija gan apņēmusies līdz 2020.gadam aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta.
AM sniegtā informācija liecina, ka saskaņā ar apstiprināto budžeta tāmi aizsardzībai nākamgad plānoti 233 miljoni eiro, 2016.gadā – 231 miljons eiro, bet 2017.gadā – 209 miljoni eiro.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Aizsardzības ministrijā ir sagatavots valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz konkrētus soļus, kā valsts plāno sasniegt 2% no IKP līdz 2020.gadam. Patlaban likumprojekts atrodas parlamenta budžeta komisijā, un ministrija ar komisijas vadītāju ir vienojusies, ka nākamnedēļ vai nedaudz vēlāk likumprojekts tiks izskatīts šajā komisijā un virzīts tālāk apstiprināšanai Saeimā, pastāstīja Vējonis.
Likumprojekts paredz, ka nākamgad aizsardzības budžeta palielināšanā būtu jāvirzās uz 1,1% no IKP.
AM respektē citas valsts nozares, tāpēc ministrijas piedāvājums ir finansējumu palielināt pakāpeniski, nevis prasīt uzreiz 2%. «Mēs nekādā gadījumā negribam nevienai nozarei noņemt naudu. Šeit ir runa par to, ka valsts drošībai jābūt prioritārai. Ja nebūs valsts drošības, tad pārējās lietas kļūs mazsvarīgas,» uzsvēra Vējonis.
Ref: 102.000.102.7209