Latvijā 2012.gadā no sirds un asinsvadu slimībām priekšlaicīgā darbspējīgā vecumā – līdz 65 gadiem – nomira 2 606 cilvēki, kas ir par 1 100 cilvēkiem mazāk nekā 2007.gadā. Piecu gadu laikā ir glābtas 4 370 dzīvības cilvēkiem vecumā līdz 65 gadiem, kas nomirtu no sirds un asinsvadu slimībām, ja mirstība saglabātos 2007.gada līmenī.
No 2000. līdz 2010.gadam mirstība priekšlaicīgā vecumā no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir mazinājusies par 14%, Igaunijā par 40%, bet Lietuvā nav mainījusies. Latvijā pozitīvie rezultāti panākti par spīti tam, ka finansējums kardioloģijai ik gadu ticis samazināts – no 2008.gada par 40%, bet no 2011.gada par 25%. «Diemžēl krītas arī kvalitāte, jo nevaram vairs atļauties kvalitatīvus produktus. Tikai pēdējā gada laikā situācija ir stabilizējusies un pat nedaudz uzlabojusies,» portālam BNN norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas nodaļas vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.
Nāves cēlonis Nr.1
Sirds slimības ir nāves iemesls Nr.1 ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pēdējos gados Latvijas Kardioloģijas centrs strādā ar gadiem ielaistām sirds asinsvadu problēmām, taču kardiologu darbam ir rezultāti. Tā, piemēram, miokarda infarkta un nestabilas stenokardijas pacientu skaits no 2005. gada līdz 2012. gadam ir mazinājies no 9 028 pacientiem 2005.gadā līdz 4 778 pacientiem 2012.gadā. Turklāt hospitālā mirstība no miokarda infarkta ir mazinājusies no 22% 2001.gadā līdz 9,5% 2012.gadā.
Latvijā veikto invazīvo asinsvadu paplašināšanu un tostarp stentu implantāciju skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir viens no augstākajiem Eiropā – esam otrajā vietā aiz Vācijas, pēc citas statistikas – trešajā, piekāpjoties Kiprai un Vācijai. Taču kardiologs Ērglis pauž, ka Latvijā invazīvās procedūras netiek veiktas par daudz.
Pēc kardiologa teiktā, jāņem vērā ne tikai augstais sirds un asinsvadu saslimšanu skaits, bet arī fakts, ka invazīvai kardioloģijai Latvijā ir salīdzinoši nesena vēsture. Tikai kopš 2007.gada Latvijā veikto stentu implantāciju skaits pārsniedza 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir vidējais Eiropas līmenis, un tikai 2010.gadā šis skaits pārsniedza 300 uz 100 000 iedzīvotāju jeb augstāko Eiropas līmeni. Izskanējušie pārmetumi pārlieku lielajam šo procedūru skaitam ir nevietā arī tādēļ, ka katram centram un invazīvajam kardiologam ik gadu ir jāveic noteikts procedūru skaits, lai saglabātu savu kvalifikāciju. Turklāt atšķirībā no, piemēram, pārējām Baltijas valstīm, kur ir vairāki sirds ķirurģijas centri, Latvijā šāds centrs ir tikai viens – līdz ar to, mazinot stentu implantāciju skaitu, būtu jāpalielina daudz dārgāko sirds ķirurģijas operāciju skaits.
Pacienti atgriežas
«Protams, ir kaitinoši redzēt, ka cilvēks trešajā dienā pēc sirds operācijas iziet uzpīpēt! Skaidrs, ka viņš pie mums atgriezīsies! Labākajā gadījumā! Tomēr tas ir inteliģences un laika jautājums. Tas mainīsies!» uzsver kardiologs, paužot pārliecību, ka sabiedrība par veselīga dzīvesveida jautājumiem ar laiku kļūs arvien zinošāka un informētāka.
Tas, pēc ārsta teiktā, ir akmens Saeimas «dārziņā», jo finansējums medicīnai ik gadu tiek samazināts – tagad tie ir tikai 2,9% no iekšzemes kopprodukta. «Taču profilakse ir ilgtermiņa pasākums, kas obligāti nepieciešama, tāpēc atbalstām visas Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rīkotās veselīga dzīvesveida un sirds veselības veicināšanas kampaņas un rīkojam tādas arī paši saviem spēkiem, kur lielu daļu sirds veselības veicināšanas pasākumu Latvijā sedz tieši farmācijas kompāniju saziedotie līdzekļi. Sabiedrības informēšanas kampaņas un pasākumi, informatīvi materiāli, ārstēšanas vadlīnijas, pasākumi medijiem, konferences kardiologiem un ģimenes ārstiem – bez kompāniju atbalsta mēs paveiktu krietni mazāk. Šāda ir arī pasaules prakse. Pirms desmit gadiem priecājāmies par katru rakstu, kur pieminēta sirds veselība. Tagad esam noklājuši medijus ar sirds veselības tēmām: par asinsspiedienu, sāls lietošanu, smēķēšanu, veselīgu uzturu, aptaukošanos, kustību nepieciešamību, bērnu sirds veselību. Turklāt šīs tēmas nav saistītas ar stentiem un operācijām, kas teorētiski varētu interesēt kompānijas. Tieši otrādi – ar to, lai nenonāktu līdz stentiem un operācijām!» uzsver Ērglis.
Daži retoriski jautājumi
Ja sākumā kardiologi cīnījās par to, lai maksimāli ātri arī Latvijā ieviestu jaunākās diagnostikas un ārstēšanas metodes, tad šobrīd dažas jaunākās tehnoloģijas vispirms tiek ieviestas Latvijā un pēc tam arī pasaulē. Savukārt ārvalstu kardiologi ar apbrīnu saka, ka Latvijas kardioloģijas attīstība ir veiksmes stāsts.
Komentējot pēdējā laikā pret sevi sabiedriskajā telpā vērstos pārmetumus par augstajām stentu cenām, savu algu un sevi personīgi, profesors Ērglis intervijā portālam BNN uzsver, ka viņa kā Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja uzdevums ir attīstīt kardioloģiju Latvijā un pieaudzēt finansējumu tieši šai nozarei. Tāpēc viņš dara visu, lai Latvijas pacientiem būtu labākie ārsti un medicīnas māsas, labākās ierīces un labākie medikamenti.
Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumā vidējā parasta metāla stenta cena bez PVN ir 350 lati jeb 498,01 eiro, bet vidējā ar zālēm pildīta stenta cena bez PVN ir 920 lati jeb 1 309,04 eiro, lai gan stentu cenas svārstās plašākā diapazonā. Vajadzība pēc dažādu ražotāju un dažādu cenu stentiem saistīta ar to atšķirīgajām īpašībām un pacientu veselības stāvokli. Pēc kardiologu sacītā, vienas procedūras cenas aprēķinā stents ir tikai viena no 40 dažādām materiālu vai instrumentārija pozīcijām, turklāt ik pa laikam vienas procedūras laikā tiek implantēts vairāk nekā viens stents. Tāpat jāņem vērā, ka procedūras cenai ir jānosedz arī citas izmaksas, piemēram, konsultācijas, papildu izmeklējumi un aparatūru amortizācija. «Ja Latvijā procedūru izmaksas svārstās no 3 500 līdz 5 000 eiro, turklāt dārgākās procedūru skaits ir fiksēts un ierobežots, tad Igaunijā šādu pašu procedūras apmaksai tērē apmēram 7 500 eiro,» skaidro Ērglis.
«Kāpēc interese parasti ir tieši par Stradiņa slimnīcu, ja visās slimnīcās iepirkumi tiek veidoti līdzīgi? Kāpēc interese ir tieši par stentu cenām, nevis par visa ārstēšanas procesa izmaksām? Vai tā ir sakritība, ka kardioloģija kā tēma regulāri tiek skarta pirms vēlēšanām, kā tas ir bijis 2006., 2010., 2011. un tagad 2014. gadā?» retoriski vaicā profesors Ērglis.
Ref: 102.000.102.7186