Lai arī krīzi Baltijas valstīs vislabāk pārvarējusi Igaunija, nozīmīgus panākumus gūst arī Latvija, pateicoties vērā ņemamām, kaut arī nepabeigtām strukturālām reformām, norāda DnB Nord ekonomisti.
Savukārt Lietuvā nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu būt lēnākais no visām Baltijas valstīm, kas radies reformu veikšanu kavēšanās un ražošanas iekārtās nepietiekamo investīciju rezultātā, tā DnB Nord.
Bankas pārstāvji uzskata, ka panākumu cena būs pakāpeniski pieaugoša inflācija. Aizejošajā 2010.gadā deflācijas procesu visās trijās Baltijas valstīs pārtrauca pasaules izejvielu cenu kāpums, bet mērenu cenu kāpumu uzturēs par spīti joprojām augstajam bezdarba līmenim pieaugošais spiediens paaugstināt algas, jo, ekonomikā strauji mainoties dažādu nozaru īpatsvaram, ir radusies nozīmīga strukturālā bezdarba problēma.
Lai gan Latvijā rūpniecības īpatsvars ir samērā neliels, šīs nozares straujā atkopšanās 2010.gadā jau ir likusi parādīties ziņām par kvalificētu darbinieku nepietiekamību. Paredzams, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad turpinās samazināties un 2012.gadā varētu nokrist līdz 13%, atzīmē eksperti.
Darbaspēka izmaksu ziņā visas Baltijas valstis šogad nostiprināja savu konkurētspēju ES jauno dalībvalstu starpā, 2011.gadā sagaidāms neliels vidējās mēnešalgas palielinājums, un šī tendence turpinās pieņemties spēkā arī gadu vēlāk. Tomēr sagaidāms, ka darba ražīguma pieaugums šajā periodā pārsniegs algu kāpumu.
Pēc ekspertu domām, Latvijas ekonomikas pieaugumu var veicināt arī zemais atskaites punkts šī gada sākumā – iekšzemes kopprodukts (IKP)kritums Latvijā bija dziļākais no visām trijām Baltijas valstīm. Tieši nelabvēlīgā bāzes efekta dēļ Latvijas IKP 2010.gadā varētu būt vēl nedaudz samazinājies. Taču 2011.gadā ir prognozējams pieaugums visās Baltijas valstīs.
Igaunijā tas sagaidāms 5% līmenī, Lietuvā – 2%. Sagaidāms, ka Latvijā IKP būs pa vidu starp šiem skaitļiem un – ar pieaugošu tendenci. Cenu pieaugums 2011.gadā sagaidāms ap 1,5% apmērā nemainīgu nodokļu likmju scenārijā, pēc gada tuvojoties jau 3% robežai.
Pēc smaga kritiena 2009. gadā šāgada Latvijas eksporta rezultāti ir iespaidīgi, un 2011.gadā progress turpināsies, tā eksperti, piebilstot, ka tomēr sagaidāms, ka izmaiņas gada ietvaros vairs nebūs tik straujas kā šogad, arī cenu kāpums neveicinās tik strauju eksporta ieņēmumu kāpumu. Kaut arī bāzes efektu ietekme uz gada kopējiem rezultātiem būs pozitīva, tāpēc reālais eksporta pieaugums 2011.gadā atkal būs tuvs 10%. Eksperti atzīst – lai līdzīgu tempu uzturētu nākotnē, būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas.
Attiecībā uz tendencēm pasaulē, eksperti norāda, ka starptautiskās tirdzniecības apjomi 2010.gadā atjaunojās ātrāk nekā bija gaidāms, un to veicināja patēriņa atgūšanās, intensīvā krājumu atjaunošana, kā arī dažādi finanšu stimuli.
Piemēram, Krievijas ekonomikas attīstību noteikušas izdevīgās izejvielu cenu tendences, savukārt Vācijas eksportu būtiski veicinājis lielais pieprasījums straujā attīstības procesā esošajās Āzijas valstīs. Vienlaikus Ķīnas valdība būtiski piebremzējusi valsts tautsaimniecību, lai novērstu tās pārkaršanu. Ķīnas mājsaimniecību patērēšana samazinās, patēriņa līmenis ir zemāks nekā G7 vai citās Āzijas valstīs, tomēr šeit joprojām saglabājas augsts «jaunu burbuļu» risks.
DnB Nord bankas ekonomisti uzsver, ka nenoliedzami pašlaik nozīmīgus riskus visas pasaules ekonomikai rada eirozonas finansiāli vājāko valstu parādu krīze. Taču banka ir pārliecināta, ka ES institūcijas un vadošo ekonomisko lielvalstu valdības apzinās saistītos riskus un rīkosies, lai nepieļautu būtisku ietekmi uz reālo ekonomiku.