Latvijā nav iespējami tādi notikumi, kādi martā notika Krimā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo pussalu, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Jānis Bērziņš.
Viņš intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt! skaidroja, ka Krievija kādus pasākumus Latvijā rīkotu tikai tad, ja pirms tam jau būtu izstrādāta šādiem darbiem labvēlīga augsne. Pēc viņa sacītā, Krievija, protams, grib Latviju turēt savu interešu sfērā un vēlas, lai Latvija būtu prokrieviska, taču tiešs iebrukums vai «zaļo cilvēciņu» parādīšanās ir apšaubāma. «Es nedomāju, ka Latvijā varētu būt tāds pats scenārijs kā Krimā,» saka Bērziņš.
Tiesa, sacīja pētnieks, NATO būtu jāapsver, vai piektajā paragrāfā, kur teikts, ka bruņota iebrukuma gadījumā NATO ir gatava palīdzēt savām dalībvalstīm, nav nepieciešams aizstāt vārdu «bruņots». Krievijas jaunā karamāksla, kādu tā demonstrē Ukrainā, parāda, ka nav obligāti jāpiesaka karš un jāievada savs karspēks citas valsts teritorijā, lai sāktos bruņotas sadursmes. Jaunās paaudzes karam, kādu Krievija piekopj Ukrainā, nav raksturīgas tādas pazīmes, kas vairāk demonstrē klasisko karu. Savukārt NATO piektā paragrāfa formulējums šobrīd uzsver palīdzības sniegšanu gadījumos, ja ir militārs iebrukums citā valstī.
Tomēr Bērziņš apšaubīja, vai Krievija vispār vēlas anektēt Ukrainas austrumdaļu, tādējādi sadalot šo valsti. Tāpat Krievija diez vai vēlas anektēt Piedņestru – drīzāk tā vēlas pie Moldovas prokrievisku valsti, kas aizstāv Krievijas intereses.
Vēl divas pazīmes, kas raksturo Krievijas rīcību, ir centieni iedvest pārliecību Krievijas iedzīvotājiem, ka viss, ko dara Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ir likumīgi. Piemēram, pirms iebrukuma Krimā, viņš lūdza atļauju Krievijas Domei dot pavēli armijai. Rietumi šādai politikai neticēja, taču Putinam bija svarīgi saviem iedzīvotājiem parādīt, ka Krievija ir nevis bandītiska, agresīva valsts, bet gan valsts, kas rīkojas atbilstoši likumiem un priekšrakstiem.
BNN jau vēstīja, ka prokrieviskie separātisti Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos paziņojuši, ka 11.maijā sarīkotajā pašnoteikšanās referendumā ar 89% balsošanas zīmēm pausts atbalsts pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas autonomijai.
Balsošana notikusi arī Luhanskas apgabalā, kur balsošana notikusi skolās, uzņēmumos, uz ielas, dzelzceļa stacijās, veikalos un arī vēlēšanu komisijas telpās. Ir ziņas par balsošanu bez vēlētāju reģistra un par to, ka iedzīvotāji varējuši atdot savas balsis paši, balsot cita vietā ar pilnvarojumu un pat vienlaikus aizpildīt vairākas referenduma zīmes.
Gan Luhanskas, gan Doņeckas reģionā vairākas pilsētas atteikušās piedalīties balsošanā.
Līdzīgi kā nesenā Krimas referenduma gadījumā Ukrainas valdība balsošanu nosaukusi par Krievijas sarīkotu «kriminālu farsu». Arī Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis referendumu uzskata par nelikumīgu.
Vien pāris stundas pēc balsošanas beigām pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas vēlēšanu komisijas vadītājs Romāns Ļagins pavēstījis, ka par pašnoteikšanos saņemti 89,07% balsu, pret to balsojuši 10,19%, bet 0,74% balsošanas zīmju atzītas par nederīgām.
Ref: 102.000.102.7305