Trešdien, 21.maijā, aprit pusgads kopš pērnā gada novembra nogalē iebruka lielveikala Maxima jumts, atņemot dzīvību 54 cilvēkiem un vēl vairākus desmitus ievainojot.
Sabiedrību šī traģēdija vienoja vēl nepieredzētam atbalstam – īsā laikā cietušo atbalstam tika saziedoti vairāk nekā miljons eiro. Cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem piešķīra arī valsts un pašvaldības kompensācijas, apmaksāja ārstēšanos un psihologa palīdzību, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.lv.
Vairums cietušo un bojāgājušo tuvinieku ir Rīgas iedzīvotāji, un pašvaldības Sociālajā dienestā tikai ar viņiem vien strādā pieci sociālie darbinieki. Palīdzību turpina saņemt 109 ģimenes un personas. Dienests pieliekot visas pūles, lai sasniegtu arī tos, kas paši nenāk, uzsver Rīgas Sociālā dienesta vadītāja vietniece Inta Slaidiņa.
«Aktīvā uzmanība pret cilvēkiem, kas parasti tiek vērsta, kad notiek lielas nelaimes, šobrīd ir beigusies, un viņi ir palikuši paši ar sevi, tāpēc saasinās psihoemocionālais stāvoklis. Mēs jūtam, cik viņiem ir grūti. No vienas puses, viņi jūtas gana atbalstīti, bet no otras puses, – pārāk maz atbalstīti. Daži labprāt saņem psiholoģisko palīdzību, daži atsakās, lai gan ir labi redzams, ka šis atbalsts ir nepieciešams. Protams, neatkarīgi no tā, ka cilvēki to varbūt šobrīd nevēlas, mēs ik pa laikam viņus uzrunājam un aicinām nākt. Mēs varam nodrošināt šīs konsultācijas, un par tām nav jāmaksā,» norāda Slaidiņa.
Katrā no cietušajām ģimenēm traģēdija saasinājusi savas problēmas, uz ko dienests sākumā nebija gatavojies, atzīst Slaidiņa. «Tā ir tāda miniatūra Latvijas aina, ir visdažādākās problēmas. Piemēram, ir cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem, kur mums ir ļoti aktīvi jāiesaistās un jāpiesaista ģimenes asistents, lai palīdzētu, jo nav kas rūpējas un tas paliek uz pašvaldības pleciem. Tāpat, ja bērni zaudē vecākus, ir aizbildnības jautājumi, ir kaut kādas bērnu aprūpes problēmas, savstarpējo attiecību problēmas,» saka Slaidiņa.
Sociālā dienesta darbinieki ar cietušo pārstāvjiem tiekas Rīgas domes izveidotās Zolitūdes traģēdijā cietušo un bojāgājušo tuvinieku atbalsta komisijas sēdēs. Tajās lemj par domei ziedotās naudas izlietojumu individuālām vajadzībām, piemēram, rehabilitācijas vai zāļu kursiem. Valsts apmaksāto desmit dienu rehabilitāciju izmantojuši teju 400 cilvēku, tostarp arī glābšanas dienestu darbinieki. «Pašlaik visgrūtāk ir tieši ar psiholoģisko palīdzību,» norāda Slaidiņa.
Mantojuma kārtībā piešķirtās kompensācijas nepienācās ne bojāgājušo vecākiem, ne civilsievām un civilvīriem, kurus biedrība tagad cenšas atbalstīt par Pareizticīgo baznīcas saziedoto naudu. Valsts pabalstu 100 000 eiro apmērā vēl nav saņēmušas trīs bojāgājušo ugunsdzēsēju ģimenes, jo likums paredz, ka pabalstam var pieteikties gada laikā. Iekšlietu ministrija gan strādā pie grozījumiem, lai nākotnē pieteikšanās termiņu saīsinātu.
Pusgadu pēc traģēdijas ziedot.lv šobrīd pamatā strādā ar konkrētiem cietušo iesniegumiem, piemēram, sedzot valsts neapmaksātu operāciju izmaksas. Tā traģēdijā smagi cietušajam Maxima kasierim Mārtiņam ziedotāju nauda ļāvusi doties uz operāciju Vācijā. Šādu mērķētu palīdzību ziedot.lv Zolitūdē cietušajiem sniegs arī turpmāk, jo sekas var izpausties arī pēc ilgāka laika,
Ref: 102.000.102.7358