Eiroparlamenta vēlēšanās ievērojamu pārsvaru ieguvuši centriskie spēki. Vēlēšanu rezultāti Latvijā sasaucās ar politisko noskaņojumu visā kontinentā.
Latvija – par stabilitāti
Latvijā vēlēšanās triumfēja mēreni labējā partija Vienotība – savākti 46,19% balsu, parlamentā iegūtas četras no astoņām iespējamām vietām. Eiroparlamentā iekļuvuši Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis un Artis Pabriks, kā arī esošā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete un Arturs Krišjānis Kariņš.
Barjeru pārvarējušas vēl četras partijas, iegūstot pa vienam mandātam Eiroparlamentā:
– Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LLNK (VL-TB/LNNK) ieguvusi 14,25% balsu, un Eiroparlamentā partiju pārstāvēs esošais deputāts Roberts Zīle;
– Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa (13,04% balsu), ko Briselē pārstāvēs žurnālists Andrejs Mamikins;
– Zaļo un Zemnieku savienība (8,26% balsu), ko pārstāvēs Iveta Grigule;
– Latvijas Krievu savienība (6,38% balsu), ko Eiroparlamentā turpinās pārstāvēt šī sasaukuma deputāte Tatjana Ždanoka.
Eiropā viens deputāts nav karotājs
Eiropas Parlamentā tiek ievēlēts 751 deputāts. Lielākā daļa ievēlēto deputātu pēc ievēlēšanas pievienojas kādai no Eiroparlamenta frakcijām, un balsojot pieturas pie savas frakcijas politiskās līnijas – 99% gadījumu deputāti balso solidāri ar kolēģiem.
Latvijas vēlētāji faktiski atdeva savas balsis par labu vienai no frakcijām – atkarībā no tā, kādai nometnei pievienosies viņu ievēlētais deputāts. Tādēļ ir vērts papētīt spēku sadalījumu Eiropas likumdošanas institūcijā un saprast to, uz kuru nometni dosies katrs no Latvijas deputātiem.
Kas valdīs Eiropā
Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem, jaunajā Eiropas Parlamentā lielākās frakcijas, lai arī zaudējušas dažas vietas, tomēr savas pozīcijas ir saglabājušas.
Vēlēšanu uzvarētāji Eiropas līmenī ir Eiropas labējie centristi – Eiropas Tautas partija un tās līderis Žans Klods Junkers. Šis politiskais spēks ir saņēmis vislielāko balsu skaitu – 28,23%, un jaunajā parlamentā, partijai būs 215 vietas (iepriekšējā sasaukumā bija 265 vietas).
Šīs frakcija sastāvā iekļausies Vienotības deputāti, un pārvēlētie Sandra Kalniete un Arturs Krišjānis Kariņš jau ir šīs frakcijas locekļi.
Starp frakcijas galvenajiem politiskajiem uzstādījumiem ir ES konkurētspējas paaugstināšana, jaunu darbavietu radīšana un ES reģionu ekonomisko atšķirību samazināšana. Partija iestājas par atbildību sabiedrisko finanšu jautājumos un par bezdeficīta budžetu.
Partija uzstāj uz stingrākām sankcijām attiecībā uz Krieviju un robežas šajā jautājumā tiek nospraustas samērā tālu: galvenais, lai nenonāk līdz karam. Latvijai, kas robežojas ar Krieviju, šis ir visnotaļ svarīgs jautājums.
Galvenie nākotnes plāni: vienots ES digitālais tirgus, vienota enerģētikas politika, migrācijas jautājumos frakcija iestājas par saskaņotāku savienības politikas un piedāvā fokusēties uz palīdzības sniegšanu attīstības valstīm. Lobēšanas regulējums pieļauj, ka ES ierēdņiem vajadzētu publicēt sarakstu ar saviem kontaktiem, kas tādā vai citādā veidā iesaistīti likumprojektu izstrādē.
Eiropas Tautas partijas saņemto mandātu skaits neļauj iztikt bez sabiedrotajiem no citām frakcijām. Tāpēc jaunajā, tieši tāpat kā iepriekšējā sasaukumā, darbs Eiroparlamentā nozīmes kompromisu un vienprātības meklējumus.
Četri vai pieci
Diezgan ticams ir, ka uz Eiropu aizbrauks pieci partijas Vienotība pārstāvji, jo saraksta līderis Valdis Dombrovskis, pirmsvēlēšanu sacensību laikā nokļuvis pretendentu sarakstā uz Eiropas Komisijas vadītāja amatu par labu Žanam Klodam Junkeram, Eiropas Tautas partijas līderim.
Junkeru jau uzskata par iespējamo Eiropas Komisijas vadītāju, bet Dombrovska kungs kā pateicību saņems viņa vietnieka posteni – kļūs par eirokomisāru. Visticamāk, viņu sagaida darbs finanšu un ekonomikas jomā. Ja viss notiks pēc šāda scenārija, viņa Eiroparlamenta mandāts pāries mantojumā kādam citam Vienotības pārstāvim, iespējams, ka to saņems Inese Vaidere.
Saskaņā ar procedūru eirokomisāru kandidātus izvirza nacionālās valdības un šeit Dombrovska kungam ir spēcīgs atbalsts. Galvenais šķērslis – izturēt eksaminācijas procedūru un saņemt Eiropas Parlamenta deputātu apstiprinājumu.
Šīs ir pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas, kuras noteiks arī nākošo Eiropas Komisijas vadītāju: Eiropas Padome, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, izvirzīs kandidātu, kuru būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Tātad tas būs tās partijas pārstāvis, kura vēlēšanās ieguvusi vislielāko balsu skaitu, un šajā gadījumā tas ir Žans Klods Junkers.
Eiropā –kopā, mājās – šķirti
Ir iespējams, ka Eiroparlamentā notiks tas, kas šķiet neiespējams Saeimā: Vienotības un Saskaņas pārstāvji kļūs par koalīcijas partneriem.
Šāds scenārijs iespējams tāpēc, ka no sociāldemokrātiskās partijas Sasakaņa ievēlētais Andrejs Mamikins ir nolēmis pievienoties kreisi centriskajai Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D), kuras priekšgalā atrodas Martins Šulcs. Tieši šis politiskais spēks ir Eiropas Tautas partijas visticamākais partneris.
Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem, sociāldemokrāti vēlēšanās ieņem otro vietu, iegūstot 24,63% balsu, un saņemot jaunajā parlamentā 185 vietas (bija – 184).
Alianses pārstāvji deklarē, ka plāno fokusēties uz sociālo problēmu risināšanu, un vispirms uz jauniešu bezdarba samazināšanu. Metode: cīņa ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un dažādām nodokļu optimizācijas shēmām.
Grupā uzskata, ka ES būtu jānodrošina uzņēmumiem lielākas kreditēšanas iespējas, bet pašai savienībai būtu jāveic stratēģiskās investīcijas attīstībā.
Kreisie centristi arī atbalsta sankcijas pret Krieviju, bet iestājas par sarunu turpināšanu.
Migrācijas politikas jautājumos risinājumu šeit saskata vienotas Eiropas likumdošanas sistēmas izveidē. Grupa iestājas arī par lielāku bēgļu aizsardzību, lai izvairītos no traģēdijām un cilvēku upuriem uz ES ārējām robežām.
Mazajā grupā
Citās frakcijās deputātu skaits nepārsniedz simtu. Tām piebiedrosies pārējie Latvijas deputāti.
Otro reizi izvēlētais VL-TB/LNNK deputāts Roberts Zīle plāno turpināt darbu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, kur viņš ieņēma prezidija locekļa posteni. Šī ir samērā neliela Eiroparlamenta frakcija un jaunajā sasaukumā tā ieguvusi 44 vietas, vēlēšanās iegūstot 5,86% vēlētāju balsu.
Tatjana Ždanoka turpinās sadarbību ar Zaļo un Eiropas Brīvo aliansi, kur viņa ieņēma priekšsēdētāja vietnieces posteni. Grupa ieguvusi 7,32% balsu un 55 vietas parlamentā.
Kādai frakcijai pievienosies Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule vēl nav zināms: partija šo jautājumu neapspriež, jo tās pārstāvji iepriekš Eiroparlamentā nav ievēlēti.
Radikāļiem līdz uzvarai tālu
Dažās valstīs eiroskeptiķi un radikālie spēki veikuši ievērojamu un paredzamu izrāvienu.
Tomēr Latvijas Ārpolitikas institūta eksperti apgalvo, ka pat apvienošanās gadījumā, radikālie un galēji labējie un galēji kreisie spēki kopā saņems aptuveni 140 vietas parlamentā, tas ir, grupai nebūs bezierunu ietekmes uz likumdošanas procesiem. Analītiķi gan pieļauj, ka radikāļi varētu ieņemt dažus ietekmīgus posteņus, piemēram, komitejas priekšsēdētāja, ziņotāja vai ēnu ziņotāja posteni.
Novērotāji arī paredz, ka pret ES skeptiski noskaņotie politiskie spēki (īpaši ekstrēmi labējie) vairāk koncentrēsies uz savu ideju popularizēšanu, tomēr jaunā sasaukuma parlaments būs politiski sarežģītāks.
Eiropas atbalstītāju īpatsvars būs aptuveni 500-530 balsis no 721 balsīm un šeit ietilpst Eiropas Tautas partijas mandāti (215), Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses mandāti (185), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības mandāti (70) un Zaļo un Eiropas Brīvo alianses mandāti (55).
Eirotveice
Kā jau ziņojām, kopumā priekšvēlēšanu cīņās Latvijā piedalījās 14 partijas, apvienojot 170 deputātu kandidātus.
Šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi rekordzema: pie vēlēšanu urnām atnāca tikai 445 225 pilsoņi – apmēram 30% no kopējā balsstiesīgo skaita. Par derīgiem tika atzīti 440 288 biļeteni.
Minot zemās aktivitātes iemeslus, eksperti visbiežāk min anomāli augsto gaisa temperatūru vēlēšanu dienā, vēlētāju nezināšanu par Eiropas Parlamenta darbības mehānismu un skepticismu, ko palielina uzkrātā neapmierinātība gan ar nacionālo valdību, gan visu savienību.
Savukārt eirooptimisti norūpējušies par to, ka vēlētāji, kas ignorēja vēlēšanas, nenovērtē notikuma svarīgumu, lai arī vēlēšanu rezultāti nosaka tālāk globāla mēroga notikumu gaitu, kas nešaubīgi ietekmēs arī Latvijas iedzīvotājus, piemēram, ES budžetu, sankcijas pret Krieviju vai to, kāds būs tirdzniecības līgums ar ASV.
Ref:017.000.103.6288