«Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mēģinājumi izvairīties no jau pieņemtā Ministru kabineta lēmuma par obligātā izvēles centralizētā eksāmena ieviešanu ķīmijā un fizikā ir nevēlēšanās risināt valstiski nozīmīgus jautājumus,» uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Šā gada 7.janvāra Ministru kabineta sēdē tika izskatītas un atbalstītas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. -2020.gadam. Tajā skaitā ir Ministru kabineta sēdes protokollēmums, ar kuru tika uzdots IZM precizēt pamatnostādņu projektu, paredzot, ka tiks noteikts izvēles centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā, un precizējot, kādā veidā un ar kuru mācību gadu tas tiks ieviests.
«Jebkura ministra pienākums ir pildīt valdības lēmumus, izņēmums nav arī IZM,» norāda ministrs.
«Diemžēl IZM ir klaji ignorējusi valdības lēmumu, Saeimai apstiprināšanai virzot pamatnostādnes, kas neatbilst Ministru kabineta 7.janvāra sēdes protokollēmumam. Ministrija pamatnostādnēs, pretēji valdības lēmumam, nav ietvērusi nepārprotamu formulējumu, ka centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā tiks noteikts, kā arī nav norādījusi eksāmenu ieviešanas gadu un veidu. Tā vietā ministrija paredzējusi tikai centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā pilotprojektus,» sašutumu pauž ekonomikas ministrs.
«Ministru kabineta lēmums par centralizēto eksāmenu ieviešanu ķīmijā un fizikā ir saskaņā ar valsts attīstības specializācijas jomām, starp kurām ir arī biomedicīna, biofarmācija, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kas ir cieši saistītas ar šiem mācību priekšmetiem. Līdz ar to valsts interesēs ir mērķtiecīgi veicināt un stiprināt skolēnu zināšanas un interesi par dabas zinībām, ķīmiju un fiziku,» klāsta Dombrovskis.
«Lai novērstu radušos situāciju, es aicināšu koalīcijas partnerus vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem IZM Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. -2020. gadam un uzdot ministrijai tos iesniegt Ministru kabinetā un Saeimā apstiprināšanai,» norāda ekonomikas ministrs.
Ministru kabineta lēmumu ieviest obligāto izvēles eksāmenu ķīmijā un fizikā atbalstīja arī nozares speciālisti – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte un citi.
BNN jau vēstīja, ka izglītības ministre Ina Druviete paziņojusi, ka tikmēr, kamēr viņa vadīšot IZM, obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā nebūs, lai arī par šāda eksāmena ieviešanu ir nobalsojusi valdība.
Tā vietā Druviete solījusi sniegt atbalstu skolām, lai vairotu jauniešu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Politiķe skaidroja, ka, ieviešot centralizētos eksāmenus, bijusi doma, ka tie kalpos arī kā daļa no iestājeksāmeniem augstskolās, taču ne vienmēr tā ir un augstskolas eksāmenus bieži neņemot vērā, piemēram, eksakto novirzienu mācību programmās ne vienmēr tiekot prasīts, lai būtu nokārtoti arī attiecīgi centralizētie eksāmeni vidusskolās.
Ref: 102.000.102.7413
būtu tikai godīgi, ja tiktu ieviesti CE arī šajos priekšmetos. jā, ne visiem padodas eksaktie priekšmeti, bet ne visiem arī valodas padodas. kāpēc eksaktam civēkam, kuram, iespējams, galīgi švaki iet valodās, ir jākārto šie priekšmeti, bet valodu cilvēkiem eksaktajos nav?