Lietuvā prezidenta un EP vēlēšanu rezultāti maina spēku samēru politiskajā elitē

Daļas Grībauskaite Zigmants Balčītis pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā aizvadītajās prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanās neveiksmi cietusi valdošā Sociāldemokrātiskā partija. Politikas vērotāji nu pieļauj, ka līdz ar prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) pozīciju nostiprināšanos, valsts vadītāja varētu rosināt izmaiņas valdības ministru un pat koalīcijas sastāvā.

Par līdzšinējo Grībauskaiti prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā balsoja 57,87% vēlētāju, savukārt viņas sāncensis Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis Zigmants Balčītis (Zigmantas Balčytis) ieguva 40,14% balsu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas Lietuvā norisinājās 25.maijā vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu, pretēji sabiedrisko aptauju viedoklim, Sociāldemokrāti palika otrie aiz opozīcijā esošās Tēvijas Savienības – Lietuvas Kristīgajiem demokrātiem (TS-LKD).

TS-LKD, ko uzskata par bezpartejiskās Grībauskaites favorītiem, EP vēlēšanās uzvarēja ar 17,39% balsu, bet Sociāldemokrāti ieguva 17,27% vēlētāju balsu.

Grībauskaites uzvaras cēloņi un iespējamās izmaiņas Lietuvas valdībā

Politologs Tomass Janelūns (Tomas Janeliūnas), kurš vada Lietuvas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūtu, vērtē: «Grībauskaites uzvarā saskatu divus galvenos faktorus – viņas stingro nostāju starptautiskas spriedzes apstākļos un to, ka pirms vēlēšanu otrās kārtas viņas sāncenša Balčīša vēlēšanu kampaņa bija apātiska».

Austrumeiropā saglabājoties saspīlējumam, daudzi vēlētāji priekšroku deva Grībauskaitei, kuru daudzi Lietuvā uzskata par uzticamu, stingru un jau «pārbaudītu» politiķi, kuras rīcību var prognozēt.

«Iekšpolitiski Grībauskaite savā kampaņā skaidri norādīja, ka nesamierināsies ar monopolistu un oligarhu tīkliem valstī. Šie izteikumi var izklausīties dzirdēti, bet cilvēki mēdz ieklausīties šādos vārdos neatkarīgi no tā, kurš tos saka,» tā Janelūns.

Savukārt Balčītim, pēc Janelūna domām, īsti neizdevās pārliecināt vēlētājus, ka viņš patiesi vēlas kļūt par prezidentu, jo šķitis, ka viņa uzdevums drīzāk bijis stiprināt Sociāldemokrātu pozīcijas EP vēlēšanās.

Politikas vērotāji prognozē, ka pēc Grībauskaites inaugurācijas 12.jūlijā Lietuvas valdībā tiks veiktas būtiskas izmaiņas, jo prezidente vairakkārt norādījusi, ka nav apmierināta ar finanšu, ārlietu un labklājības jomās sasniegtajiem rezultātiem.

Pēc EP vēlēšanām TS-LKD priekšsēdētājs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) pasteidzies paziņot, ka politiskās sviras atkal nosveras par labu centriskajiem un labējiem spēkiem. Kubiļus arī paudis gatavību apspriest jaunas koalīcijas sastāvu.

Lietuvā 2015.gada sākumā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kur TS-LKD centīsies atgūt varas pozīcijas, kas Seimā zaudētas līdz ar nonākšanu opozīcijā pēc 2012.gada parlamenta vēlēšanām.

Ref: 020/111.111.103.1159