Valdība nākamgad pašvaldībām garantēs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumus 96% apmērā.
Par to šodien sarunās vienojās pašvaldību un valdības pārstāvji, vēsta LETA.
Valdības sākotnējā pozīcija paredzēja 92% IIN ieņēmumu garantiju pašvaldībām. Tomēr pēc diskusijām premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks piekāpās un piekrita pašvaldībām nākamā gada budžetā garantēt IIN ieņēmumu prognozi 96% apmērā.
Sākotnēji Dombrovskis un Finanšu ministrijas pārstāvji uz sēdi bija gatavojuši kompromisa piedāvājumu – 95% – tomēr pēc neveiksmīgām sarunām un atkārtotas apspriedes valdība atbalstīja garantijas vēl lielāku palielināšanu.
Pamatā panākot zināmu vienošanos par šo pašvaldībām tik būtisko jautājumu, klātesošie pašvaldību vadītāji, tikai vienam balsojot pret sēdes noslēgumā arī pilnvaroja Andri Jaunsleini parakstīt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2011.gada vienošanās un domstarpību protokolu.
Tā kā panāktas daudzas vienošanās, puses arī nolēma, ka šajā dokumentā turpmāk vārds «vienošanās» tiks rakstīts pirms «domstarpību», nekā tas šajā dokumentā bija līdz šim.
Protokols paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums pašvaldību un valsts budžetā nākamgad būs attiecīgi 82% un 18% apmērā.
Pusēm atšķirīgi viedokļi gan saglabāsies par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izvirzītajām ieņēmumu prognozēm. Latvijas Pašvaldību savienība nepiekrīt Finanšu ministrijas 2011.gadā sagatavotajai pašvaldību NĪN ieņēmumu prognozei – 99,45 miljoni latu, jo pašvaldības konceptuāli nepiekrīt, ka 2011.gadā būs iespējams iekasēt vienu miljonu latu saistībā ar 3% NĪN likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (paaugstinātā NĪN maksājums pārnests no 2010.gada uz 2011.gadu).
Puses šodien vienojās mērķdotācijām izglītības pasākumiem no valsts budžeta novirzīt 216,20 miljonu latu apmērā, ja darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 24,09%.
Vienošanās ir arī par vairāku ministriju finansējumu pašvaldībām, izņemot Satiksmes ministriju un dotāciju apmēru zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Vienošanās tika panākta arī pašvaldību speciālā budžeta jautājumā. Tiks noteikts, ka plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmas apakšprogrammas Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām) 2011.gadam 20,37 miljoni latu apmērā, kas ir tikpat, cik 2010.gadā.
Pēdējos gados valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu finansējums bija sadalīts 77,2% pret 22,8%, kas pēc Ministru kabineta lēmuma 2011.gadā būs 75% pret 25%. Vienošanās arī paredz Finanšu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju pārdalīt sektora ministriju neapgūtos ES struktūrfondu līdzekļus pašvaldību autoceļu un ielu izbūvei.
Tāpat Satiksmes ministrijai līdz 2011.gada 1.martam uzdots pārskatīt normatīvos aktus, kas reglamentē pašvaldību autoceļu ikdienas un periodiskās uzturēšanas prasības un noteikt tās samērīgi atbilstoši piešķirtajam finansējumam.
Puses arī vienojās paredzēt finansējumu no valsts budžeta 15,49 miljonu latu apmērā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam (dotācija), pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim, kā arī pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
Puses vienojās paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 miljonu latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, un 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process.
Vienošanās arī paredz pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 3 000 000 latu apmērā investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei un 2 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai.
Vienošanās arī paredz 2011.gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 60,69 miljonu latu apmērā Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem. Tiesa pašvaldībās joprojām uzskata, ka lielāka garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta proporcija ir jāsedz valstij, kam nepiekrīt valdība.
2011.gada pirmo pusgadu tiks saglabāta arī «100 latu programma», kas, pēc premjera teiktā, gan ar laiku tiks pakāpeniski samazināta, jo situācija ekonomikā uzlabojas. Pēc Vilka domām, šo programmu būtu nepieciešams transformēt un mērķēt jau uz jaunu darba vietu radīšanu.
Puses šodien vienojās par nākamgad plānoto ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu apguvi, bet atšķirīgi viedokļi tiek saglabāti par plānoto 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju.
Atšķirīgs viedoklis bija par plānotajiem grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā, jo Latvijas Pašvaldību savienība pēc būtības neatbalsta principu, ka visi naudas sodi par APK sevišķās daļas pārkāpumiem tiek ieskaitīti valsts budžetā, jo šāds princips negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetus, uzliekot pašvaldībām noteiktas funkcijas, bet nenodrošinot finansējuma avotu.
Tāpēc panāktais kompromiss paredz uzdot Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sagatavot grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz 2010.gada 1.decembrim, paredzot atlikt 299.panta ceturtās daļas spēkā stāšanos līdz 2012.gada 1.janvārim un virzīt tos 2011.gada budžeta likumprojektu paketē.