Šajā valdībā, kura strādās līdz Saeimas vēlēšanām šī gada rudenī, nodokļi netiks paaugstināti, uzsvēra valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Viņa gan atzina, ka pašreizējā nodokļu politika nav ilgtspējīga un pēc gada vai diviem tomēr varētu būt izmaiņas.
«Nodokļi šajā valdībā netiks celti. Diskusija ir laba lieta, jo jādomā, kas notiks pēc gada vai diviem,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Straujuma.
Viņa norādīja, ka nav sagatavoti kādi plāni par nodokļu paaugstināšanu uzreiz pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Tāpat arī apspriešanas par šo jautājumu netiek organizētas, un diskusijas par to vairāk ir medijos.
Plānojot nodokļu izmaiņas, svarīgi, lai uzņēmēji par to uzzinātu ne mazāk kā gadu iepriekš, sacīja Straujuma.
Premjere arī atzina, ka pašreizējā nodokļu politika nav ilgtspējīga, taču tā vēl var darboties gadu vai divus, un pēc tam būs nepieciešamas izmaiņas.
Kā iepriekš norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir Āzijas valstu līmenī, bet sociālās garantijas gribam kā ziemeļvalstīm.
Viņš izteica apbrīnu par sava kolēģa, finanšu ministra Andra Vilka drosmi, kas rosinājis uz publisku diskusiju par nodokļu izmaiņām.
Nodokļu līmenis Latvijā ir 25% no IKP, kas ir Āzijas valstu līmenī, savukārt sociālās prasības gribam ziemeļvalstu līmenī, kur nodokļu slogs pret IKP ir 40% apmērā, skaidroja Dombrovskis, uzsverot, ka šāda situācija nav ilgtspējīga.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka nodokļi būs jāceļ, ministrs tiešu atbildi izvairījās sniegt, gan paskaidrojot, ka viņam ir grūti iedomāties, ka valsts varētu ilgi noturēties ar šādu nesabalansētību starp nodokļu likmēm un sociālajām prasībām.
Publisku diskusiju par nodokļu izmaiņām uzsākt aicināja finanšu ministrs, norādot, ka zemo nodokļu pret iekšzemes kopproduktu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsvēra Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
«Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai,» teica politiķis, «esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas.»
Atsaucoties uz savu publicēto viedokļu rakstu laikrakstā Latvijas Avīze, Vilks pēc tam uzsvēra, ka nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu.
«Nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kuri tiks ievēlēti 12.Saeimā, būs nepieciešams izšķirties, ar kādām metodēm risināt šo problēmu. Budžeta pieprasījumi ar katru gadu tikai palielinās, jo ir saprotamas iedzīvotāju prasības celt labklājības līmeni valstī. Tādējādi nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu līdzekļiem no valsts budžeta tikai pieaugs,» uzsvēra Vilks.
Latvijas ekonomika patlaban attīstās stabili un sabalansēti, tāpēc tāpat būs jāturpina FM jau pagājušajā gadā sāktie pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, lai līdzsvarotu nodokļu slogu dažādām iedzīvotāju grupām, norādīja ministrs.
«Atkārtoti uzsveru, ka pašlaik FM pat neizskata priekšlikumu par nodokļu likmju izmaiņām mūsu valstī. Vēlreiz ir svarīgi norādīt, ka šī valdība vispār nerosinās nodokļu pārskatīšanu. Tāpēc jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot arī uzņēmēju organizāciju viedokļus – kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu,» piebilda Vilks.
Ref: 102.000.102.7454
Atkal tikai vieni lozungi! Neviena argumentēta pamatojuma, kāpēc šī nodokļu politika nav dzīvotspējīga un, ka nodokļu palielināšana šo dzīvotspēju uzlabos!