Valdības pieņemtie lēmumi, visi kā viens, ir nevis ekonomiskās attīstības veicināšana, bet problēmu noņemšana no valdības pleciem, uzgrūžot tās sabiedrībai un uzņēmējiem, uzskata ekonomiste Raita Karnīte.
Ja runājam par ekonomisko izaugsmi, rādītāji ir labi un liecina par uzlabojumiem, taču man ar nožēlu jāsaka, ka ilgtermiņa izaugsmi es neredzu, jo nav izdarīts galvenais, kam būtu jānotiek līdz ar krīzi. Tās ir nevis strukturālās reformas valsts pārvaldē, kas arī bez šaubām ir ļoti svarīgas, bet gan strukturālās reformas tautsaimniecībā, atzīst Karnīte.
Viņasprāt, mērķtiecīgi un produktīvi jāuzlabo situācija šajā jomā. Tāpat jābūt spēcīgai rūpniecības politikai, kas radītu uzņēmējos drošību par nākotni un izredzēm ekonomiskajā telpā.
Tā vietā vienīgā ekonomiskā politika valstī ir budžeta politika, bet vienīgā budžeta politika ir griešana, kas neveicina optimismu, bet tikai pastiprina depresīvismu sabiedrībā un uzņēmējos, teic Karnīte.
Ekonomiste uzsver, ka ir iestājusies dabiskā krīzes fāze, kad grūtības sāk piemeklēt arī lielos uzņēmumus. Ja lielie uzņēmumi iekulsies grūtībās, kas noteikti notiks, ņemot vērā, ka valdība izlēmusi pacelt nodokļus, tas noteikti atstās negatīvu ietekmi arī uz darba tirgu.
Nodokļu paaugstinājums kā tāds nav manas kritikas objekts, jo es uzskatu, ka Latvija ir valsts, kur nodokļos vēl ir iespējas kaut ko palielināt. Taču kritiku izpelnās primitīvisms, kā tas tiek darīts. Taču sabiedrības uzticība valdībai ir milzīga, līdz ar to valdība var darīt visu, kas vien tai ienāk prātā, pārliecināta ekonomiste.
Pēc Karnītes domām, Latvijas nākotne ir pašu uzņēmēju un sabiedrības rokās, un jo mazāk cilvēki gaidīs no valdības, bet visu ņems paši savās rokās, jo labāk būs pašiem.
kad gan tā bijis, ka valdība censtos risināt kaut ko pati un uzņemties arī atbildību par visu