Ja tieslietu ministrei Baibai Brokai tomēr piešķirtu pieeju valsts noslēpumam, riski būtu gana nopietni, norāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis.
Pirms lēmuma pieņemšanas par pielaides nepiešķiršanu Brokai izsvērti visi SAB pieejamie fakti, argumenti, Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma atzina SAB vadītājs.
«Vismaz es beigās nonācu pie secinājuma, ka jā, ir pamats atteikt pielaidi valsts noslēpumam,» norāda SAB vadītājs.
Taujāts, vai SAB vērtētie riski ir pietiekami nopietni, Maizītis atzina, ka tā tas ir: «Es uzskatīju, ka jā!»
Taču publiski viņš neatklāja izvērtētos riskus: «To ir neiespējami pateikt, jo tā visa ir klasificēta informācija. Galu galā tā informācija ir jāsargā arī gan personas, pret kuru tiek pieņemts lēmums dēļ, gan trešo personu datu dēļ. Tas ir vesels informācijas komplekss, kas ir jāaizsargā un kura aizsargāšana ir pāri pār sabiedrības tiesībām zināt, iepazīties ar šo lēmumu. Tāda tā kārtība ir.»
Maizītis arī noraidīja pārmetumus SAB par politisko angažētību, skaidrojot – Broka nav un netiks iepazīstināta, arī citiem politiķiem tas nav atklāts. «Par kādu politisko angažētību? Nu, ziniet, brīžiem jau šī viedokļa izteikšana un es pat teiktu asāk – tāda aizstāvēšanās – tikko runa ir par jebko, kas ir saistīts ar politiķiem, jebkādiem lēmumiem – pozitīviem vai negatīviem – visu laiku tiek piesaukta politiskā angažētība. Tā drošības iestādes nerīkojas,» sacīja SAB vadītājs.
Tāpat viņš uzskata, ka sabiedrībai nebūtu jāatklāj atteikuma iemesli, pat ja tas attiecas uz tik augstas amatpersonas reputāciju. «Sabiedrībai svarīgāk ir tas, ka ir šie drošības kritēriji. Drošības kritēriju standarts ir pietiekami augsts, jo no tā ir atkarīga sabiedrības, pirmkārt, jau drošība, tai skaitā tiesības zināt visus citus lēmumus. Un neiespējami ir arī paskaidrot kaut ko vairāk,» skaidroja Maizītis.
BNN jau vēstīja, ka SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai.
«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja premjere Laimdota Straujuma. Tāpat premjerministre paziņoja, ka viņa no Tieslietu ministrijas pārņem SAB pārraudzības funkciju. Tas gan nenozīmējot, ka Maizītis zaudēs amatu.
Savukārt pati Broka uzskata, ka SAB lēmums nepiešķirt pielaidi ir politiskais pasūtījums. Viņa ir pārliecināta, ka viņas darbībā nav melno plankumu, kas liedz šo pielaidi saņemt, un arī valsts noslēpumu viņa prastu glabāt. Tāpēc Broka grasās pārsūdzēt SAB lēmumu prokuratūrā
Broka amatā stājās pirms apmēram pusgada. Ministre iepriekš teikusi, ka ir gatava vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja SAB neizsniegs pielaidi valsts noslēpumam un arī ģenerālprokurors šādu SAB lēmumu nemainīs. Vēl aprīlī viņa gan atzina, ka pielaides neesamība būtiski netraucējot viņas darbā.
Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Brokai pielaide nav izsniegta, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar viņas kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas kādreizējo investoru Ominasis Latvia, kā arī jautājumiem par viņas pārstāvētās nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem.
Broka kandidēja maija beigās notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču ievēlēta netika.
Likumā ir uzskaitīti vairāki kritēriji, saskaņā ar kuriem pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta. Cita starpā pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kuri dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Ref: 102.000.102.7497