Komersantu un viņu neapmierināto klientu strīdi var novest pie vēl vienas īpašas starpniecības iestādes izveides. Ekonomikas ministrija sola mēneša vai divu laikā sasaukt lielu sanāksmi, kurā uzņēmējdarbības organizācijām būs iespēja ietekmēt jauno regulu.
Ar iesniegumu Briselei Latvijas ierēdņi vēlas pacelt neapmierinātās klientu daļas tiesību aizstāvību jaunā līmenī, lai tie varētu vieglāk un lētāk risināt konfliktu ar komersantu, kas viņiem pārdevis nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu.
Visu izlems «lēmēji»
Lai tas notiktu, valstī tiks iecelti īpaši «lēmēji» (tā tie ir dēvēti vēlreiz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē nodotā likumprojekta tekstā par ārpustiesas patērētāju strīdu). Būtībā viņi būs starpnieki starp abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Par «lēmējiem» varēs kļūt tie, kam ir zināšanas vienā vai otrā jomā (tostarp, protams, «patērētāju» likumu zinātāji) – gan fiziskas personas, gan veselas organizācijas – piemēram, kā struktūra pie nozares asociācijas. Valsts līmenī plānots izveidot īpašu komisiju, kas tiesās pircējus un pārdevējus uz tāda paša pamata, kā speciālisti no privātā sektora.
Starpnieku organizācijas darbojas arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunijā pircēji iet sūdzēties Patērētāju sūdzību izskatīšanas komitejai, Lielbritānijā šajā jomā strādā galvenokārt nozares tiesneši, bet Dānijā ar to nodarbojas privātas struktūras.
Pēc likumprojekta autoru nodoma vēršanās pie «lēmējiem» būs brīvprātīga. Precīzāk, pircējam vispirms būs jāvēršas ar pretenziju pie pārdevēja, un, tikai saņemot atteikumu, viņš varēs meklēt taisnību pie neatkarīga speciālista.
Jaunais likums un ar to saistītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vēl ir samērā negatavi, un, laikam ejot, to saturs var būtiski mainīties. Tomēr divu mēnešu laikā Ekonomikas ministrija sola sasaukt lielu sanāksmi un uzaicināt uz to ierēdņus no citām ministrijām un ekspertus no uzņēmējdarbības organizācijām, lai kopīgi attīstītu ideju.
Mērnieku laiki
Jaunajām likuma normām, kas ierobežo zemes pārdošanu ārzemniekiem no citām ES valstīm, orientējoši vajadzētu stāties spēkā 2014.gada augustā – septembrī. Šobrīd likumprojekts tiek steigā gatavots trešajam galīgajam lasījumam Saeimā. Pašlaik darījumiem nekādu ierobežojumu nav, ko tad arī izmanto nākamie zemes īpašnieki.
Jautājums par grozījumu likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos sagatavošanai trešajam lasījumam tika iekļauts šajā nedēļā notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes dienas kārtībā.
Ticamāk, ka likumprojektu apstiprinās vēl pirms Jāņiem un pirms deputāti devušies vasaras brīvdienās. Pēc tam, kad likumprojektu apstiprinās Saeimas sēdē, tas vēl būs jāparaksta prezidentam. Oficiāli likums stāsies spēkā pēc tam, kad tas tiks publicēts Latvijas Vēstnesī.
Kā BNN jau informēja, politiķu gausās rīcības rezultātā jaunie ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā aramzemi Latvijā tiek izstrādāti pēc tam, kad iepriekšējie jau vairs nav spēkā. Nākotnē ES pilsoņiem, kas vēlēsies iegādāties saimniecības Latvijā, obligāti būs jābūt ar lauksaimniecību saistītai izglītībai, un jādod solījums, ka nākamo trīs gadu laikā zeme tiks izmantota tai paredzētajiem mērķiem u.c. Līdz šim pietika tikai samaksāt par pirkumu.
Jaunākās statistikas, kas atspoguļo ārvalstnieku intereses esamību vai neesamību par Latvijas laukiem, pagaidām nav – šādus datus apkopo reizi ceturksnī. Tomēr netieši pierādījumi par ārvalstu kapitāla aktivizāciju ir: saskaņā ar Valsts Zemesgrāmatas datiem, jau 2014.gada maija pirmajā nedēļā darījumus ar visu veidu nekustamo īpašumu veikuši 192 ārzemnieki. Ja salīdzinām to ar 2014.gada pēdējo nedēļu, tad pircēju skaits no ārvalstīm ir pieaudzis par 81,1%.
Kurš strādās?
Tuvākajos gados nepietiekoša gados vecāku cilvēku nodarbinātība un nepietiekoša veselības aprūpes sistēmas efektivitāte var kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas galvenajām problēmām. To var secināt pēc šonedēļ Saeimā notikušās konferences par sabiedrības novecošanu.
Straujais dzimstības samazinājums 90-tajos gados un darbspējīgo pilsoņu aizbraukšanas vilnis liek politiķiem un ekonomistiem jau šodien nodarboties ar jautājumu, kā integrēt pensionārus darba tirgū un kā pēc iespējas ilgāk uzturēt viņu aktivitāti. Jau samērā drīz ar šo jautājumu nāksies saskarties realitātē: jau vairākus gadus pensionējošo skaits stabili pārsniedz darba tirgū ienākošo skaitu un šī tendence saglabāsies vēl ilgi.
Kā minēts vienā no ziņojumiem, padzīvojušu cilvēku iekārtošana darbā ir ļoti svarīga ekonomikai— gan iekšējā tirgus atbalstam, gan budžeta ieņēmumiem, jo darba devējs maksā par viņiem nodokļus.
Iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas rada uzņēmējiem un darba devējiem specifiskas problēmas. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns diskusijā vērsa uzmanību uz veselības aprūpes sistēmas problēmām: no tās efektivitātes lielā mērā ir atkarīgs tas, vai cilvēks paliks darba tirgū pēc 65 gadu vecuma, vai nē.
Viņš uzskata, ka valstij vajadzētu radīt papildu stimulus, lai darba devēji būtu labvēlīgāk noskaņoti pret padzīvojušiem darba ņēmējiem. Piemēram, ieviest nodokļu atlaides: ja reiz cilvēks iepriekšējo gadu laikā ar obligāto sociālo iemaksu palīdzību ir uzkrājis pensijas kapitālu, viņam varētu samazināt šī nodokļa likmi.
Ref:017.010.103.6335