Jau no 2006.gada Rīgas dome un Rīgas brīvosta īsteno ieceri par Kohēzijas fonda naudu Krievu salā uzbūvēt divas jaunas piestātnes, kuras vienkārši tiks uzdāvinātas SIA STREK. Turklāt piestātņu maiņas līgums ir pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienības (ES) fonda finansējumu Krievu salas projekta īstenošanai.
Tas, ka acīmredzot kaut kad tiks iesaistīta Eiropas fondu nauda, bija skaidrs jau 2005.gadā, kad 20.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr.749 tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Plānojums paredzēja, ka Andrejsalas un Eksportostas teritorijas lietošanas mērķi tiek mainīti, un kravu pārkraušana tiks pārcelta tālāk no pilsētas centra uz ziemeļiem. Tātad būs vajadzīga nopietna finanšu piesaiste, juriste Ieva Brante norāda portālam Ir.
Stāsts par Rīgas domes, ministriju pārstāvju un Brīvostas īpašo draudzību sākās 2006.gada 28.aprīlī, kad Rīgas brīvostas valde pieņēma lēmumu Nr.49 «Par zemes nomu Krievu salā SIA STREK un SIA Rīgas centrālais termināls». Ar šā lēmuma 6.punktu tika noteikts «Akceptēt iesniegto maiņas līguma projektu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA STREK par SIA STREK piederošo kravas pārkraušanas kompleksa Nr.20 un 21. (kopgarumā 568m), kas ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3572A, apmaiņu pret divām Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētām jaunām piestātnēm Krievu salā».
(..) Tātad SIA STREK mēneša laikā pēc tam, kad jaunās piestātnes kļūst par Brīvostas īpašumu, tiek pie šī īpašuma par baltu velti un var darīt ar to, ko vēlas – reģistrēt zemesgrāmatā uz sava vārda vai kādam pārdot.
Turklāt nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai saprastu, ka jaunās piestātnes būs daudz vērtīgākas par vecajām. (..) Brīvosta ne tikai uzdāvina SIA STREK divas jaunas piestātnes, par kurām tas nav maksājis ne santīma un ne centa, bet Brīvosta arī zaudē daļu no savas infrastruktūras, jo vecās piestātnes vairs nav izmantojamas kravu pārkraušanai.
Jāpiebilst, ka dižais maiņas līgums starp SIA STREK un Rīgas brīvostu tika parakstīts laikā, kad Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis, bet ministrijas pārstāvēja Dainis Liepiņš, Viesturs Silenieks, Edmunds Krastiņš un Margarita Brikmane. Savukārt Rīgas domi ostas valdē pārstāvēja Aivars Aksenoks, Jānis Birks, Andris Ameriks un Andris Ārgalis.
2011.gada 15.jūnijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par valsts atbalstu publiskajam finansējumam ostas infrastruktūrai Krievu salā. (..) Kā tas vienmēr ir ar projektiem, kuros ieguldīta Eiropas fondu nauda, arī šajā gadījumā Krievu salas projektā ieguldītajai naudai ir jākalpo tam mērķim, kāds noteikts un pamatlīdzekļus nedrīkst atsavināt vai norakstīt piecu gadu garumā. Tātad Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA STREK piestātņu maiņas līgums ir pretrunā ar Līgumu par ES fonda finansējumu Krievu salas projekta īstenošanai.
Informācijas par to, ka Rīgas brīvostas pārvalde vai valsts institūcijas, piesakoties Kohēzijas fonda līdzekļiem un informējot Eiropas Komisiju par pasākumiem saistībā ar Krievu salas projektu, būtu ziņojušas par saistībām ar SIA STREK, nav.
Par to, ka Eiropas Komisijai šis fakts ir noslēpts un iespējamas nopietnas sekas, liecina arī plašākai sabiedrībai pašlaik neoficiāla informācija, ka banka, ar kuru ir noslēgts aizdevuma līgums Krievu salas infrastruktūras izbūves finansēšanai, ir paziņojusi par turpmāko aizdevumu daļas izmaksas apturēšanu.
Šajā burlaku lugā viss ir labi redzams, kaut arī Rīgas domes un valsts pārstāvji valdē ir mainījušies – ostas pārvaldnieks jau gadiem ilgi ir Leonīds Loginovs, bet pašreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks bez pārtraukuma ostas valdē ir strādājis no 2001.gada aprīļa. Par notikušo un notiekošo Brīvostā jālemj ne tikai valdībai, bet pēdējais laiks to ieraudzīt ir arī Ģenerālprokuratūrai un KNAB, raksta Ir.
Ref: 102.000.102.7595