Saistībā ar Krievu salas projektu ir izveidojusies tāda kā klusuma siena un pieminēt drīkst tikai Rīgas brīvostu, ja notiekošo pilnībā nekādi nevar noslēpt, norāda juriste Ieva Brante.
Kā ziņots, 1.jūlijā valdība sēdes slēgtajā daļā skatīja Satiksmes ministrijas ziņojumu par Rīgas Brīvostas pārvaldes darbību un pārrunāja Krievu salas projekta realizāciju.
Brante skaidro, ka par Rīgas domes lomu un tās ilggadējiem pārstāvjiem ostas valdē, par viņu atbildību šajā jautājumā tiek klusēts. Tādēļ esot jājautā, vai pēdējos gados desmit, kamēr sabiedrība apspriež «3A» oligarhus, piedēvējot viņiem spējas ietekmēt visu, kas notiek Latvijā, ir izveidojies kāds cits, «ne tik redzams un apspriests spēlētājs – bagāts un varbūt arī bīstams cilvēks ar savu ietekmes loku, no kura baidās un no kura ir atkarīgi ļoti daudzi».
Juriste uzsver, ka Krievu salas problēmas valdībai nebija nekāds noslēpums, jo par to valdībā 1.jūlijā sprieda ne jau pirmo reizi. Turklāt mazliet vairāk nekā pirms gada, pērn 10.aprīlī, Finanšu ministrija esot nosūtījusi steidzamu vēstuli ar ministra Andra Vilka parakstu Satiksmes ministrijai un ministram par projekta īstenošanas un riskiem.
Neatkarīgi no Matīsa atbildes pagājušā gada aprīlī acīmredzot darīts nekas netika, ja tagad projekta finansējums joprojām ir «uz kritiskās robežas», norāda juriste. Turklāt interesanti esot tas, ka ziņojumos par Krievu salas projektu tika rakstīts arī par neizdevīgo un ar līgumu pretrunā esošo piestātņu maiņas līgumu, taču par to Matīss medijiem pat neieminoties.
Kā ziņots, Krievu salas projekta īstenošanas problēmas cer mazināt, parakstot četru pušu līgumu – starp Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Rīgas brīvostu un Rīgas domi.
1.jūlijā valdība sēdes slēgtajā daļā skatīja SM ziņojumu par Rīgas Brīvostas pārvaldes darbību. Pēc valdības sēdes satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāstīja, ka valdība pārrunājusi Krievu salas projekta realizāciju.
«Zināms, ka ir bijušas bažas par šī projekta īstenošanu. Uzklausījām Rīgas brīvostas valdes locekļu ziņojumus un vienojāmies par tālāko rīcību – tiks parakstīts četru pušu līgums starp SM, VARAM, Rīgas brīvostu un Rīgas domi, lai nodrošinātu šī projekta mērķu sasniegšanu,» uzsvēra ministrs.
Pēc Matīsa teiktā, šā gada maijā Rīgas brīvostas valdē tika apstiprināts Krievu salas projekta realizācijas grafiks, kurā ir paredzēti konkrēti pasākumi un to īstenošanas termiņi.
«Ja notiks kādas nobīdes grafikā, bažas par [projektā ieguldīto] līdzekļu apguvi palielināsies, valsts maksājumi tiks pārtraukti un projekta realizācijas tiks apdraudēta,» piebilda satiksmes ministrs un uzsvēra, ka patlaban saistībā ar Krievu salas projektu «esam uz kritiskās robežas».
Aicināts prognozēt, kad varētu tikt īstenots Krievu salas projekts, Matīss atzina, ka līdz šā gada beigām projekts netiks pabeigts. Pilnībā tas varētu tikt pabeigts nākamā gada augustā.
Vaicāts par iemesliem, kāpēc projekts neattīstās tā, kā plānots, satiksmes ministrs norādīja, ka galvenā problēma ir rodama projekta vadībā, kas ir Rīgas brīvostas pārvaldes uzdevums. «Tāpat vainīga ir komunikācija ar stividorkompānijām, kuras pārcelsies uz Krievu salu. Arī dzelzceļa būvatļauja tika izsniegta tikai pagājušajā piektdienā. Būtībā galvenais iemesls ir organizatoriskie jautājumi,» uzsvēra Matīss.
Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.
2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā atkārtoti tika izvēlēta pilnsabiedrība BMGS S, kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).
Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).
Savukārt 2013.gada 17.septembrī Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle un Pohjola Bank Plc. noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai – ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas pilsētas centra uz Krievu salas ziemeļu daļu.
Ref: 102.000.102.7618