Partija Saskaņa, kura Saeimas vēlēšanās plāno startēt kopā ar partiju Gods kalpot Rīgai (GKR), sarakstā varētu aicināt arī atsevišķus biedrus no Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP), norāda politiskā spēka līderis Nils Ušakovs.
Saskaņa rudenī gaidāmajās vēlēšanās vairs nesadarbosies ar Alfrēda Rubika vadīto LSP, ar kopā strādā apvienībā Saskaņas centrs. Taču tiek plānots aicināt atsevišķus šīs partijas biedrus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ušakovs.
Tāpat sarakstā uz Saeimas vēlēšanām būs 20 pārstāvji no GKR, ar kuru pirmdien, 7.jūlijā, paredzēts parakstīt sadarbības līgumu. Lielākoties GKR biedri startēs Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalos.
Ušakovs arī atklāja plānotos sarakstu līderus: Jānis Urbanovičs, Krišjānis Peters, Valērijs Agešins, Andrejs Elksniņš un Ivars Zariņš.
BNN jau vēstīja – kamēr politiskajā vidē daudzi vēl nebija apraduši ar partijas Saskaņa pieticīgo rezultātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un izteica pesimistiskas prognozes par tās nākotni, viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs atzinis, ka saredz vismaz vienu iemeslu priekam.
Saskaņas stratēģiskais mērķis esot kļūt par modernu, eiropeisku sociāldemokrātisku partiju. Tas, pēc viņa domām, ir iespējams, arī ar vienu pārstāvi iekļaujoties vienā no ietekmīgākajām Eiropas Parlamenta grupām – Eiropas sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcijā.
Ja Saskaņa mainās un kļūst par eiropeiskāku partiju, tā varbūt cer izkļūt no opozīcijas, taču balsis, kuras Eiropas Parlamenta vēlēšanās tai atņēma Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, tā tad vairs atpakaļ nedabūs. Savukārt, ja Saskaņa radikalizēsies, tā iedzīs sevi vēl vairāk stūrī. To pieļāva Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš pagaidām centienus mainīt šīs partijas seju vērtē kā izkārtnes, nevis satura maiņu pēc būtības. Līdz ar to viņš neredz Saskaņu kā sadarbības partneri nākotnē. «Saskaņa mēģināja laipot un grozījās reitingu saulītē, cerot, ka viss būs labi,» teica tās politiskais konkurents. Zaķis arī domā, ka EP ievēlētajam Andrejam Mamikinam bija jābūt Saskaņas saraksta līderim un jāpārstāv partija priekšvēlēšanu diskusijās, kas tā nenotika.
Viens mandāts Eiropas Parlamentā (EP), kuru saņēma tikai ar ceturto numuru pieteiktais žurnālists Mamikins, nevis kāds no 11 sarakstā iekļautajiem Saeimas deputātiem, nav uzskatāms par labu rezultātu politiskajam spēkam, kas vairākus gadus atradies reitingu tabulu galvgalī. Ir minēti vairāki notikušā iemesli – vispirms jau pašpārliecinātība un neizteiksmīgā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā dominēja nevis politiski aicinājumi, bet sauklis, ka problēma ir nabadzībā, nevis krievos. To, ka tas neuzrunāja partijas vēlētājus, ir atzinis arī Andrejs Klementjevs. Taču kampaņā neredzēja ne tikai līdera Nila Ušakova, bet arī EP deputātu kandidātu sejas. Saskaņa nenovērtēja arī savu konkurentu Aleksandra Mirska un Tatjanas Ždanokas iespējas – viņi arī plaši bija uzrunājuši vēlētājus krievu cilvēkiem pieejamajos medijos. Partijai vēl pārmet skaidra vēstījuma trūkumu, un tas, kāda būs organizācijas seja nākotnē, ir saistīts ar izredzēm Saeimas vēlēšanās.
Kopš tradīcijām bagātās LSDSP norieta, par spīti centieniem pieteikt savu sarakstu katrās vēlēšanās, sociāldemokrātu niša ir brīva. Taču ir jautājums, vai Saskaņu kādreiz vēlētājs Latvijā uztvers kā sociāldemokrātisku partiju. Labējie politiskie spēki pie katras izdevības atgādina tās līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienoti Krievijai, kā arī nevēlēšanos atbalstīt Saeimas izteikto nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā.
Kā zināms, Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarējusi partija Vienotība, kas ieguvusi četrus mandātus no astoņiem. Savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem – nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, partijai Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienībai un Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai.
Ref: 102.000.102.7633