Astrofiziķi atklājuši ilgi neizprastu kosmosa noslēpumu, proti, kā kosmisko putekļu daļiņas, kas veidojas pārnovas sprādzienā, veidojas trieciena viļņa rezultātā. Atklājums arī ļauj saprast, kā putekļi izplatījumā spēj saaugt planētās, kas savukārt var radīt dzīvības formas.
Secinājumus par kosmisko putekļu veidošanos un pastāvēšanu izdarījuši astrofiziķi Čīlē, divus ar pusi gadus novērojot pārnovas SN2010ji sprādzienu un procesus, kas tam sekoja.
Pirms sprādziena, kas notika 2010.gadā, šī zvaigzne bija aptuveni 40 reizes lielāka par Sauli.
Portāls NVP News citē žurnālā Nature publicētos pētījuma secinājumus, kur pausts, ka īsi pirms pārnovas galvenā sprādziena zvaigzne kosmosā izsvieda ar oglekli, hēliju un ūdeņradi bagātu gāzu slāni.
Šīs gāzes apņēma mirstošo zvaigzni kā blīva čaula. Pārnovai galvenajā sprādzienā sadaloties, trieciena vilnis iespieda zvaigzni veidojošās gāzes minētajā gāzu apvalkā un tās atdzesēja līdz aptuveni 2 000 grādu temperatūrai.
Blīvā gāzu vide un temperatūra ļāva elementiem izveidot kodolu un ieņemt cietu formu pietiekamā lielumā, lai cietās daļiņas izplatījumā varētu nesadalīties. Astrofiziķiem izdevies nomērīt pat vienu mikronu lielus kosmisko putekļu graudus, kas šai kosmosa parādībai ir daudz.
Ref: 111.111.103.1325