Padomi šoferiem, kā droši savā auto uzņemt stopētāju

Lai arī stopēšana nav 100% drošs ceļošanas veids, tomēr to izmanto un akceptē tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. «Autovadītājs, kurš piekrīt apstāties vai vest stopētāju, uzņemas noteiktu risku, kas saistīts ar satiksmes un personīgo drošību, tomēr to iespējams samazināt līdz minimumam, ievērojot dažādus drošības principus,» uzsver GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.

Ekspertu ieteikumi autovadītājiem saskarsmē ar stopētājiem:

Satiksmes drošība

Neuzņemiet stopētāju vietā, kur ir aizliegts apstāties un pirms nogriezties no ceļa, lai uzņemtu stopētāju, izvērtējiet satiksmes intensitāti, attālumus no citām automašīnām. Tā ir stopētāja atbildība, kur viņš nolēmis stāvēt, tomēr, ja tas ir pretrunā ar satiksmes noteikumiem, tā jau kļūst par autovadītāja atbildību – apstāties vai neapstāties.

Esat vērīgi, ja jūs arī stopētāju neuzņemat, jo kāds cits autovadītājs var izlemt apstāties. Tādēļ vietās, kur parasti uzturas stopētāji, samaziniet braukšanas ātrumu un esat īpaši uzmanīgi, ievērojot distanci.

Gadījumā, ja izlemjat uzņemt stopētāju, nogriežoties no ceļa, nekavējoties ieslēdziet pagrieziena signālu, savukārt apstājoties – avārijas signālu, lai citi braucēji var ievērot jūsu manevrus.

Parasti ir konkrētas vietas, kurās pulcējas stopētāji un lielākoties viņiem ir plakāti ar uzrakstītu gala mērķi. Jābūt maksimāli uzmanīgiem, ja vēlaties palīdzēt stopētājam, kurš atrodas kādā šaubīgā vietā, piemēram, meža vidū. Vienmēr jānovērtē apkārt esošā situācija – var gadīties, ka tuvumā slēpjas kāds ļaunprātis un stopētājs ir tikai kā ēsma.

Personīgā drošība

Lai arī nav iespējams garantēt, ka neatgadīsies nekas nepatīkams, tomēr vēl pirms automašīnā tiek uzņemts stopētājs, autovadītājs var novērtēt:

– Kur skatās stopētājs? Viņam nevajadzētu baidīties veidot acu kontaktu ar autovadītāju.

– Cik pozitīva ir stopētāja sejas izteiksme? Labvēlīgu attieksmi ir grūti notēlot. Ķermeņa valoda pasaka daudz vairāk, nekā vārdi, tādēļ jāuzticas savai intuīcijai. Ja kaut kas stopētāja rīcībā rada aizdomas, labāk turpināt ceļu.

– Kādu iespaidu kopumā rada stopētāja tēls? Matu sakārtojums, aksesuāri, somas, apģērbs – vai kāda detaļa rada aizdomas? Varbūt stopētājam ir kāda uzkrītoši aizdomīga iezīme, piemēram, galvā kapuce vai nosegta seja?

– Kur stāv stopētājs? Saprātīgs cilvēks nestāvēs vietā, kur autovadītājam grūti apstāties, vai arī kāda privātīpašumā.

– Kā reaģē stopētājs, kad autovadītājs ir apstājies ceļa malā? Ja rodas kaut mazākās šaubas par šīs personas uzticamību – brauciet tālāk.

– Vai stopētājs nav redzamā smagā alkohola reibumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē? Tas palielina iespējamību nepatīkamam iznākumam.

Pirmajai sarunai ar stopētāju arī ir liela nozīme, tas palīdzēs vēl labāk iepazīt potenciālo ceļabiedru, tādēļ to nevajag novērtēt pārāk zemu:

– Pajautājat, kāds ir brauciena vai ceļojuma galamērķis, jo tas dos laiku gan vēlreiz novērtēt stopētāju, gan arī sniegs papildus informāciju par cilvēku un viņa motivāciju. Drošības labad, vēl pirms stopētājs ir pienācis pie mašīnas, var aizslēgt durvis, aizvērt logus, atstājot logā nelielu spraugu blakussēdētāja pusē. Kad cilvēks būs pienācis pie mašīnas, uzrunājiet to un tikai tad, kad jūtaties pilnīgi drošs, atveriet durvis. Tas, ka apstājāties, neuzliek nekādus pienākumus. Tādēļ atstājiet automašīnu ātrumā, lai nepieciešamības vai briesmu gadījumā varat ātri uzsākt braukšanu.

– Arī stopētājs vēlas justies droši, tādēļ izveidojiet acu kontaktu un sarunu sākat ar smaidu un pozitīvu attieksmi.

– Noteikti uzreiz nesakiet, cik tālu brauksiet – kāds ir jūsu galamērķis. Gadījumā, ja plānojat braukt lielākus attālumus, labāk norādiet tuvāko un nozīmīgāko apdzīvoto vietu, lai sniegtu stopētājam «pārbaudes laiku». Pēc tam, ja vēlēsieties, varēsiet ceļotāju vest arī tālāk.

– Kad autovadītājs ir izlēmis un stopētājs ir piekritis sēsties mašīnā, jāvienojas par automašīnas «iekšējās kārtības noteikumiem», kurus nosaka autovadītājs, piemēram, piesprādzēties, nesmēķēt un nelietot alkoholu vai narkotikas salonā vai tamlīdzīgi. Cilvēks, kurš šos noteiktumus ievērotu nelabprāt, noteikti to izrādītu vismaz ar ķermeņa valodu vai sejas izteiksmi. Savukārt autovadītājam jābūt viesmīlīgam un jārespektē jaunā ceļabiedra privātā telpa.

– Sarunas laikā jāizvairās runāt par jūtīgiem jautājumiem – reliģiju un privāto dzīvi.

– Neturiet savas personīgās mantas un vērtslietas redzamā vietā, lai gadījumā, ja stopētājam ir slikti nodomi, jūs sevi pasargātu no apzagšanas.

Kad stopētājs jau atrodas automašīnā, viņš ir jāuzņem kā viesis, jo autovadītājs nosaka, kādi ir noteikumi un kāda būs atmosfēra. Lai radītu patīkamu un uzticamu noskaņojumu, der ielāgot:

– Respektējiet jaunā ceļabiedra privāto telpu, kā arī sagaidiet to pašu no viņa vai viņas. Neliecieties pāri un nespiedieties virsū.

– Ja nevēlaties runāt, var uzgriezt skaļāk radio un atklāti pateikt, ka neesat pļāpīgā noskaņojumā.

– Ja nezināt, par ko runāt, atcerieties, ka vienmēr ir interesanti pajautāt ceļabiedram par viņa nodarbošanos, atpūtas veidiem un par stopēšanas pieredzi. Atcerieties, ka īpaši rūdīti stopētāji dzīvē ir pieredzējuši daudz interesanta. Dalieties ar savu pieredzi un novērojumiem.

– Neuzdodiet tiešus personīgus jautājumus, kā arī izvairieties no reliģiskām un politiskām tēmām vai privāto dzīvi. Nenosodiet un nenorādiet, kā jums šķiet, kā būtu pareizi. Tāpat neļaujiet to darīt arī stopētājam.

– Ja ceļinieka personīgās mantas raisa diskomfortu, palūdziet tās ievietot bagāžniekā.

– Ja vēlaties, izmaksājiet savam līdzbraucējam pusdienas vai arī aizvediet viņu tieši tur, kur viņš dodas, tomēr neuzņemieties pārāk lielu atbildību, jo tas nemaz netiek sagaidīts. Ja jūsu plāni mainās, atvainojieties un palūdziet stopētāju izkāpt, piemēram, ja plānojat mainīt brauciena maršrutu.

Ref: 102.000.102.7697