«Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā par Satversmei atbilstošu atzīta norma par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam, Ekonomikas ministrijas (EM) pagājušajā gadā izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiks atsaukts,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Ministrijas speciālistiem tiks uzdots no jauna izstrādāt kvalitatīvu, Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošu likumprojektu, informē EM.
«Vienlaicīgi, tas nenozīmē, ka īres tirgus problēmas nebūtu jārisina. Ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu mājokļa politiku un skatīt visus normatīvos aktus, kas regulē mājokļa jomu kopumā, tai skaitā Dzīvojamo telpu īres likumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka pašlaik īres tirgus ir viena no ekonomikas pelēkajām zonām un šī problēma ir jārisina,» tā Dombrovskis.
«Tomēr, risinot vienu problēmu, nevajadzētu radīt citas un diskriminēt atsevišķas iedzīvotāju kategorijas. Satversmes tiesas spriedums ir pēdējais punkts uz «i» šī konkrētā likumprojekta gaitā. Tā saskaņošanas laikā ir saņemti komentāri uz 156 lappusēm, par 108 iebildumiem nav izdevies rast vienošanos. Acīmredzams, ka dokumentu ir nepieciešams sākt izstrādāt no jauna,» uzsver ministrs.
Satversmes tiesa (ST) 9.jūlijā par atbilstošu Satversmei atzinusi normu par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam.
Lieta tika ierosināta par likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 8.panta pirmā teikuma atbilstību Satversmes 105.pantam. Likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 8.panta pirmais teikums nosaka – ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Savukārt Satversmes 105.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Lietā tika apvienotas divas lietas, viena no tām ierosināta pēc Didža Kalniņa konstitucionālās sūdzības, otrā – pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Abos pieteikumos pausta doma, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašuma netraucētu lietošanu. Kā apstrīdētajai normai alternatīvs risinājums cita starpā tika piedāvāts – jaunajam īpašniekam par saistošiem atzīt tikai zemesgrāmatā nostiprinātus dzīvojamās telpas īres līgumus.
ST nolēma izbeigt tiesvedību daļā par Kalniņa prasījumu – konstitucionālās sūdzības iesniedzējs nebija atbildējis uz pieprasījumu iesniegt tiesai lietas izspriešanai nepieciešamos papildu paskaidrojumus un dokumentus, tādēļ nebija iespējas pārliecināties par viņa pamattiesību aizskārumu. ST atzina, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāpiedalās lietas apstākļu noskaidrošanā. Ja personas pamattiesības ir aizskartas, no tās tiek gaidīta savu tiesību aizsardzība, ar to saprotot arī ieinteresētību Satversmes tiesas procesā, sadarbošanos ar tiesu un tiesas procesuālo noteikumu ievērošanu.
ST vērtēja arī to, vai pastāv alternatīvi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu īpašnieku tiesības, bet sasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Tiesa norādīja, ka vienīgi zemesgrāmatā nostiprinātu dzīvojamo telpu īres līgumu atzīšana par saistošiem jaunajam īpašniekam nav uzskatāma par saudzējošāku līdzekli. Dzīvojamās telpas īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā ir atkarīga no abu līguma pušu gribas. Tādējādi mazāk aizsargāti varētu būt īrnieki, kuri nevarēs vienoties ar izīrētāju par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī tādi īrnieki, kuru ienākumi ir nepietiekami reģistrācijas izmaksu segšanai.
Vēl ST atzina, ka likumdevējs ir paredzējis mehānismus sabiedrības interešu aizsardzībai gadījumos, kad apstrīdētā norma tiek izmantota ļaunprātīgi. Piemēram, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts, lai kavētu jaunā īpašnieka ievešanu valdījumā un iepriekšējais īpašnieks varētu turpināt dzīvokļa lietošanu, īpašuma ieguvējam ir tiesības celt prasību par šāda līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tāpat personai, kas vēlas iegādāties īpašumu piespiedu izsolē, ir iespēja iegūt informāciju par īpašuma apgrūtinājumiem no tiesu izpildītāja.
Savukārt kreditoram, kas īpašumu ieguvis nenotikušas izsoles rezultātā, jau pirms aizdevuma vai hipotēkas līguma noslēgšanas ir iespēja iegūt vispusīgu informāciju par nekustamo īpašumu un attiecīgajā līgumā iekļaut kreditora tiesību aizsardzības noteikumus.
Ref: 102.000.102.7706