Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji sanāksmē Briselē, kur apsprieduši ES amatu sadali, veltījuši laiku arī situācijai Ukrainā un lēmuši par papildus sankcijām pret Krieviju.
ES līderi vienojās, ka izvēršamas jaunas sankcijas ne tikai pret personām, bet arī kompānijām, kas atbalsta lēmumu pieņēmējus Krievijā, respektīvi oligarhus, kuri ir tieši atbildīgi par Ukrainas aneksiju. Līdz jūlija beigām ir jātop sarakstam ar indivīdu vārdiem un uzņēmumu nosaukumiem, vēsta Latvijas Radio.
Līderi arī vienojušies aicināt Eiropas Investīciju banku apturēt jaunu finanšu operāciju sākšanu Krievijā.
To, ka ES spērusi būtisku soli uz priekšu, atzinuši gan eksperti, gan mediji, jo līdz šim līderi pievērsušies lielākoties melnā saraksta papildināšanai. Tajā patlaban ir 72 Krievijas un Ukrainas personu vārdi, kam liegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā un iesaldēti arī banku konti.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins reaģējis uz ES lēmumu, norādot, ka vispirms jāredz, kādas šīs sankcijas ir un jāuztver tās bez panikas.
Arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV) nolēmušas paplašināt sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret virkni aizsardzības jomas, finanšu un enerģētikas uzņēmumu. Sankcijām pakļauts naftas rūpniecības gigants Rosneft, trešā lielākā banka Krievijā Gazprombank, ieroču ražotājs Koncern Kalašņikov un vairākas citas kompānijas.
Sankciju sarakstā ir arī uzņēmums Uralvagonzavod, pasaulē lielākais tanku ražotājs, kurš Jelgavā būvē vagonu ražošanas rūpnīcu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Jaunā ASV sankciju pakete ietver arī ierobežojumus piecām amatpersonām, starp kurām ir Krievijas Valsts domes vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Krievijas prezidenta palīgs Igors Ščegoļevs un federālais ministrs Krimas lietās Oļegs Saveļjevs.
ASV prezidents Barakas Obama paziņoja, ka sankcijas pastiprinātas tāpēc, ka Krievija «turpina atbalstīt separātistus un pārkāpt Ukrainas suverenitāti».
Putins asi kritizējis jaunieviestās sankcijas, paziņojot, ka tās iedzen strupceļā Krievijas un ASV attiecības, vienlaikus piebilstot, ka durvis sarunām starp abām valstīm tomēr netiek slēgtas. Maskava noliedz, ka būtu iesaistīta situācijas eskalēšanā Ukrainas austrumos.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrija kritizēja Eiropas Savienību, paužot, ka kopiena, nosakot sankcijas pret Krieviju, ir rīkojusies pretēji savām interesēm un pakļaujoties ASV šantāžai. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs brīdināja, ka Maskava īstenos līdzīgus pasākumus pret Savienotajām Valstīm, un solīja, ka tie būšot «diezgan sāpīgi un nopietni».
Jau vēstīts, ka Saeima ārkārtas sesijā pieņēma un apstiprināja Asociācijas nolīgumus starp Eiropas Savienību (ES), Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, Moldovu un Ukrainu, no otras puses.
Kā norāda politiķi, nolīgumu noslēgšana sekmēšot Gruzijas, Moldovas un Ukrainas tuvināšanos ES un pakāpenisku ekonomisko integrāciju ES iekšējā tirgū. Tas nozīmē labvēlīgākus apstākļus sadarbībai tirdzniecības un investīciju jomā starp Latviju un Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī Latvijas eksporta pieaugumam un visu trīs Austrumu partnerības valstu preču ienākšanai Latvijas tirgū, norāda likumprojektu autori Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka «Ukrainas cīņa par valsts nākotni un neatkarību, tā ir arī mūsu cīņa. Šajā pārbaudījumu stundā mēs esam kopā ar Ukrainas tautu!»
Ref: 102.000.102.7712