Komisijai, kas zinātniski pētīs Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus, vispirms jāapzinās, pie kādiem dokumentiem tai būs pielaide, un tikai tad varēs spriest par uzdevumiem un darba rezultātiem, norāda komisijas iespējamais vadītājs, vēsturnieks Kārlis Kangeris.
Pagaidām zināms vien tas, ka par komisijas sastāvu un arī tās uzdevumiem varētu izlemt līdz 1.augustam, kamēr likums paredz komisijai sākt darbu ar nākamo gadu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kangeris. Pēc viņa teiktā, pašlaik nav zināms, kādi varētu būt pētnieku darba rezultāti.
Daļa materiālu jau ir apzināta – tie ir valsts arhīvos glabātie dokumenti par VDK krimināllietām, izsūtītajiem, notiesātajiem. Par šīm prāvām jau 1999.gadā izveidots apkopojums ar vārdiem, bet tas nav klasificēts, nav uzskaitīts, kāpēc šie cilvēki notiesāti. Nav izvērtētas arī 1945.gada filtrācijas lietas, pēc kurām cilvēkus sūtīja uz darba nometnēm.
Savukārt Totalitārisma seku dokumentācijas centra dokumentu saturs vēsturniekiem nav tik labi zināms, skaidrs, ka tur ir VDK aģentu kartotēkas un aģentu atskaites žurnāli, taču Krievijas dienesti jau pagājuša gadsimta deviņdesmitajos gads atzinuši, ka labāko aģentu lietas ir izvestas no Latvijas, norādīja Kangers.
Taču arī šie dokumenti varētu ļaut izprast VDK darbību Latvijā, ja pareizi atlasīts dokuments. Varbūt varēs atrast labus piemērus, parādot, kā VDK darbojās, cilvēkus izsekojot, piespiežot kaut ko darīt, sprieda vēsturnieks.
BNN jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) 15.jūlijā panākta vienošanās par starpdisciplinārās komisijas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības komitejas (VDK) darbības zinātniskai izpētei izveidi.
Ref: 102.000.102.7763